Šaņdi
- Detaļas
- Publicēts 09 Augusts 2022
- Autors Redaktors
Augstākā dievība konfūcismā un daoismā.
Daoisma panteona priekšgalā atrodas trīsvienība: no oficiālā kulta aizgūtais Šandi, ko daosieši pārvērta par Juihuanu (Jašmas valdonis), 167.g.pmē. dievam pielīdzinātais Laodzi, ko godināja kā reliģijas dibinātāju, un mītiskais pasaules radītājs Paņgu.
Saskaņā ar šo konfuciāņu pasaules uzskatu, debesis tika iztēlotas par augstāko dievību - Šandi jeb Tjaņ, pasaules un zemes kārtības nodibinātāju. Debesis dāvina ķēniņam varu un kontrolē viņa darbību. Ja ķeizars precīzi pilda "debesu pavēli," tad valstī valda miers un uzplaukums, un tauta dzīvo pārticībā un priekā. Turpretī, ja ķēniņs pārkāpj "debesu gribu," tad debesis viņu brīdina ar savas nežēlastības zīmēm, uzsūtot zemei dabas katastrofas, badu, epidēmijas un tml. Augstākajai dievībai Šandi pakļauts neskaitāms dažādu garu pulks, ar kuru palīdzību tā pārvalda zemes un debesu lietas. Augstākais dievībai ar visiem gariem bija regulāri jāziedo un tie jāgodina saskaņā ar seno rituālu.
Šaņdi un Paradīze. Par paradīzi daosiešu filozofijā un senos ķīniešu mītos tiek uzskatīta Penlajas sala (arī Penlaido, Penlaišaņa). Tā ir viena no "nemirstīgo salām" un pati labākā starp "72 laimīgām zemēm un 36 debesu alām." Daudzi Ķīnas imperatori esot sarīkojuši ekspedīcijas Penlajas meklēšanai, tomēr viss bija velti. Tādēļ radās ticējums, ka šī sala un vēl divi citi kalni tālumā atgādinot mākoņus, bet tuvojoties tiem - nonirst ūdenī. Salas meklēšanu apgrūtināja arī tāda apraksta detaļa kā pirmsākumos sala "nēsāta pa viļņiem" un tai nebija pastāvīgas atrašanās vietas, kamēr pēc nemirstīgo salinieku lūguma salu esot apturējis Šaņdi - viņš nosūtījis bruņurupučus turēt salu. Tomēr pat pēc tam divi kalni esot aizdzīti uz "ziemeļu okeānu."
Daži mūsdienu pētnieki pieņem, ka par Penlaju dēvēja Šaņduņas pussalu, vai arī salu Bohajas līcī.
