Sinodes
- Detaļas
- Publicēts 03 maijs 2019
- Autors Redaktors
Synodos – "sanāksme" (grieķu val.).
Bīskapu sapulces Romas Katoļu baznīcā, garīgās kolēģijas.
Vienlaikus ar katoliskās kristīgās ticības izplatīšanos, turpinājās Baznīcas organizācijas pilnveidošanās, bieži tika sasauktas Baznīcas sinodes, kurās tika apspriesti visdažādākie kultūras, morāles un reliģiskie jautājumi.
Krievijas Pareizticīgo baznīcas priekšgalā stāv Maskavas un visas Krievzemes patriarhs un pie viņa pastāvošā Svētā sinode ar 6 locekļiem. Sinodes sastāvā kā pastāvīgi locekļi ietilpst Kruticas (Maskavas), Pēterpils un Kijevas (nu jau vairs laikam ne) metropolīti.
Sinode Krievijā. 1698.gadā Holandes un Anglijas valdnieks Orānijas Vilhelms ieteica Pēterim I organizēt baznīcu pēc anglikāņu parauga - t.i., valsts galva vienlaikus ir arī baznīcas galva.
Galu galā Pēteris I tādu soli tomēr nespēra, taču pēc patriarha Adriāna nāves 1700.gadā viņš faktiski noliedza izvēlēt jaunu patriarhu, tā likvidējot patriarhijas institūtu. Pēc Pētera I pavēles nodibināja patriarha vietas izpildītāja amatu. Tādā stāvoklī Krievu pareizticīgā baznīca atradās 20 gadus, kad 1721.gadā izveidoja Garīgo kolēģiju jeb sinodi un izdeva nolikumu par to. Kā galvenie argumenti par labu patriarha vienpersonīgās varas nomainīšanai ar garīgās kolēģijas koleģiālo varu bija šādi: "No kopīgas vadības tēvzemei nav ko bīties dumpju un juku, kādas ceļas no viena garīga valdoņa, jo vienkāršie ļaudis neizprot, kā atšķiras garīgā vara no patvaldnieciskās, bet, diženā, visaugstākā gana godības un slavas izbrīnināti, prāto, ka tāds valdonis ir otrs valdnieks, patvaldniekam spekā līdzīgs vai pat vēl lielāks par viņu, un ka garīgā kārta ir cita un labāka valsts; tā pati no sevis tauta pieradusi prātot; ko tad, ja celsies vēl varas kārīgo garīdznieku tukšās valodas un pie sausajiem žagariem pielikt uguni?"
Tā Pēteris I turpināja realizēt iepriekšējā ķeizara politiku baznīcas jautājumā tikai viņš rīkojās ātrāk un radikālāk. Sinodes nodibināšana nozīmēja, ka tiek pilnīgi likvidēta baznīcas patstāvība un neatkarība no valsts varas. Ar sinodes nodibināšanu baznīca pārvērtās par vienu no varas orgāniem. Sinodes priekšgalā tika likts valsts ierēdnis - sinodes virsprokurors, kas bija "ķeizara acs un valsts lietu darbvedis" un faktiski vadīja baznīcu un "sinodes komandu."
Saites.
Romas Katoļu baznīca.
