Aliens

Ra

„Radītājs,” „mirdzošais.”

Ra (Re) senēģiptiešu mitoloģijā ir viens no galvenajiem dieviem, demiurgs, saules dievs un faraona tēvs. Viņa svētais dzīvnieks bija piekūns. Reizēm Ra dēvēja par "lielo runci." Pavisam Ra esot 75 apzīmējumi (viens no tiem - Čenteru, iesākumā atsevišķs divgalvains dievs).

Sinonīmi un analogi. Vēl ticis saukts arī par Tem – „tīrais.” Šumeriem – Marduks.

Raksturojums. Galvenais senēģiptiešu panteona dievs. Tā simbols bija Atons – Spārnotais disks, kuru attēloja spārnotas sfēras veidā. Lai arī Ra bija galvenais dievs debesīs, taču uz Zemes viņš bija dieva Ptaha dēls. Braucis barkā pa debesīm. II gs.pmē., kad par galveno ēģiptiešu panteona dievu kļuva Atons, arī viņu sāka uzskatīt par Ra iemiesojumu, tādēļ helēnisma periodā sāka lietos apvienotu vārdu Amons-Ra.

Radniecība. Tēvs - Ptahs.
Dēls - Šu.
Meitas - Tefnuta, Sehmeta.

Ikonogrāfija. Mākslā saules dievs Ra visbiežāk attēlots kā vīrietis ar piekūna galvu un saules disku.

Dzīvesgājums. Radījis Zemi (Geb) un debesis (Nut) pirmējos laikos. Radīja augus, dzīvniekus un cilvēkus. Ra arī bija pirmais faraons, pēcāk sadalījis varu starp saviem diviem dēliem: Ozīrisam – Lejasēģipte, bet Horam – Augšēģipte.  

Vēsture. Sākotnēji Ra bija Heliopoles lokālais dievs. Taču jau III gt.pmē. Ra kults izplatījās visā senajā Ēģiptē. V dinastijas laikā Ra kļuva par visas valsts dievu un faraons tika uzskatīts par Ra dēlu, kas sāka atspoguļoties arī faraona titulatūrā. Sinkretizācijas procesā Ra saplūda ar citiem saules dieviem: ar Atumu (Ra-Atums), Amonu (Amons-Ra) un Horu (Ra-Horahuti).

Teoloģija. Ra bija polifunkcionāls dievs. Viņš bija demiurgs, saules dievs un faraonu aizbildnis. Ra un viņa dažādo hipostāžu uztverē manāmas monoteisma iezīmes, kas spilgti parādās formula: "Es esmu Hepri no rīta, Ra dienā un Atums vakarā."
Ra tika raksturots kā labestīgs un cilvēkiem labvēlīgs dievs. Saules dievs Ra seno ēģiptiešu mitoloģijā bija saistīts ar nāvi un mirušo pasauli. Arhaiskie "Piramīdu teksti" liecina, ka Ra sākotnēji mirušo valstībā bija tāda pat loma kā vēlāk Ozīrisam. Šajos tekstos Ra un Ozīriss attēloti kā pretstati: Ra ir gaiša debesu dievība, faraona tēvs, bet Ozīriss ir drūmās pazemes valdnieks. Ar laiku, sākot ar Vidējo valsti, senēģiptiešu priekšstatos par nāvi un aizkapa dzīvi Ozīriss nobīdīja malā Ra. Tomēr Ra palika kā viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.

Kosmogoniskie un teogoniskie mīti. Saules dievs Ra kā demiurgs bija viens no centrālajiem personāžiem dažādos senēģiptiešu kosmogonisko un teogonisko mītu variantos. Heliopoles radīšanas mīta variants vēstī, ka Ra-Atums radies no pirmatnējā okeāna Nuna, kad "vēl nebija debesu un vēl nebija zemes," bet bija vienīgi "neesamība." Ar Ra-Atuma rašanos sākas esamība, jo "es [Ra-Atums] sāku būt un sāka būt esamība: pēc tam, kad es sāku būt, visas esamības un daudzas esamības iznāca no manis."
No Ra radās pārējie astoņi eneādes dievi. Ra pašapaugļošanās ceļā radīja pirmo dievu pāri - Šu un Tefnutu ("krita sēkla mana paša mutē"), kuri savukārt radīja nākamo dievu pāri - Gebu un Nutu u.c.

Solārie mīti. Tie vēstī par Ra un viņa dēlu Šu-Onirisa cīņu ar milzīgo krokodilu Magu, kurš mēģina apgāzt saules dieva Ra laivu un aprīt pašu sauli. Visniknākais Ra ienaidnieks ir kosmiskā čūska Apops. Teiksmā par "Apopa gāšanu" stāstīts, ka pievakarē pēc sava dienas brauciena pa debess velvi Ra dienas laivā Mandžetā sasniedz Rietumu kalnus netālu no Abīdas, kur atradās ieeja pazemē. Te Ra pārsēžas nakts laivā Mesketetē, ar ko viņš brauc pa pazemes Nīlu. Pazemē pusnaktī ik nakti Ra sastopas un spēkojas ar milzu čūsku Apopu un, pieveicis to, turpina savu braucienu pa pazemes Nīlu pretim jaunai dienai.

Saules barka. Tiek minētas divas saules dieva Ra barkas: Mandžeta un Mesketete. Ra debesu "miljongadu laivu" airē 12 dievi, kas "Mirušo grāmatā" tiek saukti par "Ra airētājiem." Viņu uzdevums bija liesmu radīšana Ra debesu laivai. Pēc eģiptologu interpretācijas dienas barka Mandžeta bija Ra labā Acs un simbolizeja sauli, bet Mesketete - kreisā Acs, kas simbolizēja Mēnesi. Tomēr šādai interpretācijai trūkst pienācīga pamatojuma, un liela daļa eģiptologu to noraida.
Kādā hieroglifu tekstā, kas veltīts saules dievam Ra, teikts: "Tu iejaucies starp zvaigznēm un Mēnesi, tu velc Atona kuģi pa debesiīm un zemi, tu valdi pār nenogurstoši rinķojušām un ziemeļpolā nenorietošajām zvaigznēm." Uzraksts uz kādas piramīdas vēstī sekojošo: "Tu esi tas, kurš stāv saules kuģa priekšgalā miljoniem gadu."
Pavisam modernu Ra debesu barkas interpretāciju piedāvā aizvēsturisko lidmašīnu modeļu atklājējs profesors Khalils Mesiha, kurš raksta: "Debesu barkas - ar tām domāti braucamrīki, kas lido pa gaisu un pat nav sajaucami ar īsto saules laivu."
Interesanti, ka Saules barkas tēls bijis pazīstams arī Klusā okeāna reģionā - par to stāsta Čatemas salas mīti. Klusā okeāna reģionā to sauca par Uaka-Ra.

Ra Acs. Tā tiek saukta par Uto, Uadžetu. Mīts par Saules Aci, "kas bija nokļuvusi svešumā," vēsta, ka sensenos laikos, kad Ēģiptē valdījuši dievi, Saules (Ra) Acs strīda iznākumā kļuvusi pastāvīga un nolaidusies tuksnešainā apgabalā uz austrumiem no Nīlas Augšnūbijā. Tomēr Ra gribēja atgūt savu Saules Aci. Lidojošās Saules Acs spēks bieži vien Ra aizsargāja no ienaidniekiem. Ra pavēlēja gaisa dievam Šu un gudrības, rakstības, "saules barkas stūrmanim" Totam nogādāt Saules Aci dzimtenā. "Mirušo grāmatā" tiek minēti Tota vārdi: "Redziet, ar spēku es nokļūstu pie saules diska..."
Papirusā Kufi aprakstīts Saules (Ra) Acs briesmīgais izskats. Totam tā parādijās "saniknotas rēcošas lauvu mātītes Tefnutas" izskatā. Eģiptologs Vilhelms Spilbergs savā pētījumā par Saules Aci citē papirusa Kufi orģināltekstu: "Tās virspuse kūpēja no uguns. Tās aizmugurē bija asinskrāsa, tās vaigs mirdzēja kā saules disks, tās Acs kvēloja ugunīs. Tās skatieni versmoja kā liesma, kad tā izsvieda uguni kā saule dienas vidū... Tā visa mirdzēja."
Totam, izmantojot maģiju, izdevās atdzesēt Saules Acs briesmīgo karstumu, padarīt to lidošanai derīgu un viņš to varēja nogādāt atpakaļ Ēģiptē.
Diez vai Saules (Ra) Aci var saistīt ar sauli, kura dod zemei gaismu un siltumu. Ar Saules Aci te domāts kaut kas cits. Profesors Anthess uzskata, ka skaidrojumam, ka Ra Acs un Hora Acs esot Saule un Mēness, vispār nav pamata "Piramīdu tekstos" un tas ir pretrunā arī ar Vienreizīgo Aci, kas aprakstīta "Sarkofāgu tekstos". Viņš no savas puses piedāvā skaidrojumu, pēc kura Ra Acs varētu būt zvaigzne Sīriuss vai visparīgāk rīta zvaigzne un vakara zvaigzne.
Savukārt Paleo-SETI pētnieki, piemēram Reinhards Habeks, domā, ka Ra Acs un Hora Acs bija viens no veidiem kā tika aprakstīti dievu lidaparāti, kurus vadīja viens pilots vai vesela komanda.

Ra valdnieku mītos. Ra bija saistīts arī ar valdnieku varu. Šī saistība parādās ne vien formulā "Ra dēls" Ēģiptes faraona titulatūrā, bet tā izpaužas arī kā Ra visai aktīvā loma valdnieku mītos.
1. Senēģiptiešu mīti vēsta, ka pirms daudziem tūkstošiem gadu uz zemes no debesīm nolaidies ben-ben. Tajā atradies saules dievs Ra. Saprotams, ka te runa nav par mums labi zināmo spīdekli. Zināms, ka Saule ir par Zemi daudzreiz lielāks debess ķermenis. Šeit attēlots pavisam kas cits. Ra piezemējās vietā, kur vēlāk izveidojās par Junu saukta pilsēta, kuru mēs labāk pazīstam ar grieķu doto nosaukumu - Heliopole. Šajā vietā ben-ben apkalpošanai tika uzcelts sava veida angārs - ben-ben nams.
Šādā veidā nonācis pie cilvēkiem, Ra kļuva par pirmo Ēģiptes valdnieku (bet Ptahs?). Viņš kādu laiku valdīja un zeme pie Nīlas ne no kā radīja augsti attistītu kultūru. Senie ēģiptieši domāja, ka viņu lielākie dievi paši vairākas dinastijas valdīja Ēģiptē. Lai arī par ben-ben ir atsevišķa eseja, tomēr piebildīšu, ka Ra saistība ar ben-ben parādās "Piramīdu tekstos": "Tu parādījies kā ben-ben."
Uzraksts uz 25.dinastijas faraona Pianhi (751.g.pmē.) stēlas vēsta sekojošo: "Faraons Pianhi uzkāpa pa kāpnēm pie liela loga, lai aplūkotu dievu Re, kas atradās ben-ben iekšienē. Ķēniņš pats, vienatnē tur stāvot, atbultēja un atvēra abas vārtu puses. Tad viņš redzēja savu tēvu Re hut-benben spoži atvērtajā svētumā."
Pec modernās interpretācijas, ko piedāvā Paleo SETI hipotēze, ben-ben bija dievu lidaparāts.
2. Senās valsts laikā pasaku ciklā par 5.dinastijas faraonu (26.-25.gs.pmē.) izcelsmi un nākšanu pie varas, ceturtā pasaka vēstī par Ra priestera Rausera sievu Redžededeū, kura "kļuva grūta no dieva Ra... Sahebu (pils Heliopoles tuvumā) valdītāja... Un Ra tai paziņoja, ka viņi (Redžededetes trīs dēli) ieņems augsto valdnieka amatu visā zemeē." Ra pareģojums piepildijās un Redžededetes dēli kļuva par faraoniem, jaunas dinastijas aizsācējiem.

Eshatoloģija. Mīts "Cilvēku iznīcināšana" vēstī, ka laikā, kad Ra bija kļuvis vecs, cilvēki bija sadomājuši, ko ļaunu. Redzēdams pieaugušo cilvēku ļaunumu, Ra sasauca dievu padomi, kurai viņš prasīja, ko darīt. Un dievu padome pieņēma lēmumu iznīcināt cilvēci. To paveikt dievu padome lika dievei Hatorai. Visus cilvēkus gan Hatora nepaguva nomaitāt, jo Ra palika to žēl, un viņš pavēlēja Hatorai pārtraukt cilvēku slaktēšanu.

Ra lingvistiskās līdzības ar citām kultūrām. Saules dievu ar vārdu Ra bija pazīstams Havaju un Lieldienu salā. Tam ir plaša izplatība visā Klusā okeāna reģionā.
Saules barka Klusā okeāna reģionā tika saukta par Uaka-Ra.
Māršalu salās saullēkts un saulriets tiek saukti par ra-lik un ra-tok.
Leģendārie Fidži salu civilizatori, kas ieradās no austrumiem, dibināja savu pirmo apmetni pludmalē Ra.
Jaunzēlandes maoru sarkanās Saules nosaukums ir Ra-Ura, "Lielais Saules dēls" nesa Tama-Nui-Te-Ra.
Kuka salās Saules dievu sauca par Ra-Ra.
Taiti salā Sauli sauca par Ra-Ra.
Populārā polinēziešu mītā "Maui nozog Sauli" galvenais varonis vēršas pie saviem brāļiem ar aicinājumu: "Klau, sasiesim Ra!"
Tāpat arī inku lielākie svētki par godu Saules dievam Inti tika saukti par inti-raimi.           

Nospiedums kultūrā.
Ra I un Ra II. Slavenais norvēģu pētnieks un ceļotājs T.Heijerdāls Ra vārdā nosauca abus savus papirusa kuģus, ar ko 1970.gadā (Ra II) izbrauca Atlantijas okeānā.

Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.

Saules dievs Ra, kurš, sākot ar Vecās valsts V dinastiju, kļuva par galveno dievu seno ēģiptiešu dievu panteonā, visbiežāk tiek identificēts ar pusdienas sauli. Vecākajos "Piramīdu tekstos" Ra dēvēts par “dievu tēvu.” Ra, kurš pats bija pašierosmes ceļā radies no Nuna jeb pirmatnējā okeāna ūdeņu plašumiem, radīja plašo dievu saimi – Šu un Tefnutu, Gebu un Nutu, Ozīrisu un Izīdu, Setu un Neftīdu.

Dienā Ra peldēja savā zeltā mirdzošajā laivā, bet vakarā debesu rietumu pusē nozuda aiz horizonta. Kas notika ar Sauli pa nakti, tas senajiem ēģiptiešiem šķita liels noslēpums.

Senie ēģiptieši pieņēma, ka vakarā Saules dievs Ra, zaudējis savu gaismas spēku, nomira un nakti pavadīja Duatā. Tur nakts stundās ar Ra notika maģisku pārvērtību process, kur ar mirušo valstības valdnieka Ozīrisa dievišķo spēku Saules dievs atguva dzīvību un devās uz pazemes valsts austreņu pusi, lai no rīta piedzimtu jaunas Saules veidolā.

Saskaņā ar seno ēģiptiešu mitoloģiskajiem priekšstatiem, Saules dievs Ra parādījās trīs veidos:

no rīta Saules dievs pie debesjuma parādījās kā Hepri jeb dievišķais skarabejs;
pusdienas laika saules zeltaini mirdzošo dienas laivu (mandžeta) vadīja spēka pilnais Ra;
vakarā Ra, kļuva vecs un vārgs, pārtopot par mirstošo Atumu, kurš saulrietā mesketas jeb nakts laivā nolaidās aiz horizonta duatas valstībā.
Amduata: Saules dieva Ra nakts ceļojums Duatā