Aliens

Petra

„Klints” - grieķu.val. Saukta arī par „Rožu pilsētu.”
Skaistākā klinšu pilsēta pasaulē, ko II gs. radījuši nabatieši.

Atrašanās vieta. Jordānija, ap 260 km uz dienvidiem no Amānas. Viegli aizsniegt to no Izraēlas Sarkanās jūras ostas Eilatas.

Ieteikumi tūristiem. Apmeklēt pilsētu agri no rīta vai pēcpusdienā, kad Saule sasilda daudzkrāsainos akmeņus, paveras krāšņs skats. Vieta nemierīga, jo dienā to apmeklējot pat līdz 3000 cilvēkiem. Īpaši slavena tā kļuvusi pēc tam, kad Spīlbergs uzņēma šeit filmu Indiana Džonss un Pēdējais krusta karš ar Harisonu Fordu galvenajā lomā.

Atklāšana un izpēte. Eiropieši par pilsētu uzzināja vien XIX gs., kad līdz turienei tika pirmie ceļotāji. 1812.gadā šveiciešu pētnieks Burkhārts, izliekoties par musulmani no Indijas, ieradās Petrā. 1985.gadā tika pieņemts lēmums par Petras iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Vēsture. Ap 2000 gadu veca. Petras uzplaukumu veicināja semītu klejotāju cilts – nabatieši, kas šai plakankalnē ieradās II gs., kad te piekļūt varēja tikai pa šaurām kalnu takām. Nākamos 300 gadus nabatieši kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Arābiju, Ēģipti un Sīriju - Petra kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru un karavānu ceļu krustpunktu. VI gs.pmē. tā kļuva par Nabatiešu valsts galvaspilsētu, tai cauri plūda tirgotāju karavānas.
Pilsētas norietu izraisīja Romas impērijas izplešanās uz austrumiem, 106.gadā to pakļāva romieši. Sākotnēji tie turpināja pilsētas attīstību, bet pēcāk tā savu nozīmi tomēr zaudēja. Tirdzniecības karavānas novirzījās pa citiem maršrutiem un pilsēta zaudēja savus ienākumu avotus. Vēl viens smags trieciens tai bija 363.gada zemestrīce, kas pilsētu stipri izpostīja. Pilsēta tika aizmirsta, tās apkaimē mitinājās vien beduīnu ciltis.

Arhitektūra. Pilsēta atrodas ielejā, kas atrodas kalnu ielenkumā, bet tās celtnes izcirstas rozīgas nokrāsas klintīs. Ar ārējo pasauli to savieno tikai šaura kilometru gara aiza. Pilsēta ārkārtīgi harmoniski iekļujas apkārtējā kalnainajā ainavā.
Tā kā reģionā bija grūtības ar ūdensapgādi, tad nabatieši bija izveidojuši lieliskas ūdens savākšanas un uzglabāšanas ietaises. Uzskata, ka šeit mitinājušies ap 20 000 cilvēku, taču dzīvojamās mājas nav uzietas.

Petras beduīni. Ar valdības rīkojumu 80.gados viņi pārcelti prom no šejienes uz apkārtējiem ciemiem.

Aplūkojamie objekti.
Dārgumu glabātuve. 43 m augsta un 30 m plata. To rotā glītas kolonnas, ornamenti, figūras un arkas. 

Klostera kalns. Tajā uzved par 6 dināriem. Esot skaists skats.

Sigas aiza. Kilometru gara, un ir vienīgā eja, kas pilsētu savieno ar ārpasauli. Ejas pamats ir bruģēts, un bruģis beidzas kādus 300 m pirms beigām.

Nekropole.
Ķēniņu kapenes.
Sekstija Florentija kapenes.
Tirgus laukums.
Kolonāde.
Krustnešu pils.
Spārnoto lauvu svētnīca.
Amfiteātris. Ar vairākiem tūkstošiem vietu.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Petra – „klints” (grieķu.val.). Saukta arī par „Rožu pilsētu,” saukta arī par Selu.

Atrašanās vieta. Jordānijas DR, ap 260 km uz dienvidiem no Amānas. Viegli aizsniegt to arī no Izraēlas Sarkanās jūras ostas Akabas.

Ieteikumi tūristiem. Pilsētu apmeklējot ap pusi miljona tūristu gadā. Apmeklēt pilsētu agri no rīta vai pēcpusdienā, kad saule sasilda daudzkrāsainos akmeņus, paveras krāšņs skats. Vieta nemierīga, jo dienā to apmeklējot pat līdz 3000 cilvēkiem. Īpaši slavena tā kļuvusi pēc tam, kad Spīlbergs uzņēma šeit filmu "Indiana Džonss un Pēdējais krusta karš" ar Harisonu Fordu galvenajā lomā. 
Nokļūt Petrā var arī no Izraēlas, caur robežpārejas punktu pie Eilatas pilsētas. Interesanti, ka šai vietā ļauts iekļūt Jordānijā bez vīzām, kas citkārt prasa zināmus kreņķus nokārtošanai. Arābu pusē tuvākā ir Akabas pilsēta, no kurienes uz Vadi Musu (blakus Petrai) iet satiksmes mikroautobusi vai ir paņemams taksis, ceļš paņem ap 2,5 stundām. Ņemiet vērā, ka Vadi Musā viss ir dikti dārgs, tādēļ nakšņošana un dzīvošana tur izmaksās sālīti.
Paši žīdi uz Jordāniju nedodas, jo priekš viņiem tas tiek uzskatīts par bīstamu. Tādēļ viņi to Jums neieteiks, taču neklausieties. Arābi Jordānijā ir laipni un draudzīgi. Un Petra patiesi ir tā vērta.
Apskatei ir ap 800 ēkām. 
Biļetes cena - 26 dināri (~18,20 Ls).

Vēsture. Ap 2000 gadu veca. 
Pilsēta dibināta III gs.pmē. Sākotnēji bija nabatiešu dibināta nometne, kas strauji auga.
Ir leģenda, ka pilsētu licis uzbūvēt Ēģiptes faraons Tutmess IV. Dzenoties pakaļ žīdiem, tam traucējuši dārgumi. Tad viņš licis vienā pašā naktī uzbūvēt "Dārgumu krātuvi," kurā tos atstāt. Pēc leģendas, faraona dārgumi atrodoties šai celtnē urnā uz jumta. Daudzi mēģinājuši dārglietas no turienes izurbināt, vai cauršaut ar lodēm - bet nekā! Dārgumu tur nebija, un, visdrīzāk, nekad arī nebija bijis.
Tad bija Edomas valsts galvaspilsēta. 
Petras uzplaukumu veicināja semītu klejotāju cilts – nabatieši, kas senatnē kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Arābiju, Ēģipti un Sīriju. Petras neatkarība ilga 3 gadsimtus.
VI gs.pmē. tā kļuva par Nabatijas valsts galvaspilsētu, un tai cauri plūda tirgotāju karavānas. 
Pilsētas norietu izraisīja Romas impērijas izplešanās uz austrumiem, 106.gadā imperatora Trajāna laikā to pakļāva romieši. Sākotnēji tie turpināja pilsētas attīstību, bet pēcāk tā savu nozīmi tomēr zaudēja. Tirdzniecības karavānas novirzījās pa citiem maršrutiem un pilsēta zaudēja savus ienākumu avotus. Vēl viens smags trieciens tai bija 363.gada zemestrīce, kas pilsētu stipri izpostīja. Pilsēta tika aizmirsta, tās apkaimē mitinājās vien beduīnu ciltis. 
Saka arī, ka pilsētu iedzīvotāji pametuši II gs. No iedzīvotājiem nav palicis nekā, tā ir šejienes arheoloģiskā mīkla.

Atklāšana un izpēte. Eiropieši par pilsētu uzzināja vien XIX gs., kad līdz turienei tika pirmie ceļotāji. 1812.gadā šveiciešu pētnieks Johans Ludvigs Burkhārts, izliekoties par musulmani no Indijas, ieradās Petrā. 
1933.gadā šeit izrakumus vadīja Nelsons Glueks.
1955.gadā izrakumus veica V.H.Mortons.
1985.gadā tika pieņemts lēmums par Petras iekļaušanu UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
1989.gadā te tika filmēta kinolente "Indiana Džonss un pēdējais krusta gājiens," kas izraisīja plašu interesi par senpilsētu.
Arheologi antīkās pilsētas centrā, upju ielejās un apkārtējos kalnos ir dokumentējuši tūkstošiem klintīs izgrebtu un uzceltu vēstures pieminekļu. Pat pēc 200 pētījumu gadiem Petrā un tās apkārtnē tiek atklātas jaunas celtnes un būves.

Arhitektūra. Pilsētas celtnes izcirstas smilšakmens klintīs. Tā kā reģionā bija grūtības ar ūdensapgādi, tad nabatieši bija izveidojuši lieliskas ūdens savākšanas un uzglabāšanas ietaises. Uzskata, ka šeit mitinājušies ap 20 000 cilvēku, taču dzīvojamās mājas nav uzietas.
Milzīgie portāli ar kapiteļiem, dzegām, galerijām un citiem arhitektoniskiem elementiem aizgūti no grieķu, romiešu un dažiem Tuvo Austrumu stiliem.

Petras beduīni. Ar valdības rīkojumu 80.gados viņi pārcelti prom no šejienes uz apkārtējiem ciemiem. Taču viņi turpinas uzturētie senajā pilsētā, kā arī intensīvi tirgoties.

Aplūkojamie objekti.
Džinu kluči. Pāris kubiskas formas milzīgi rievaini akmens kluči, kuru nozīme nav skaidra.

Sig. Tas ir apmēram 1,5 km garš ceļš pa aizu, kas reiz bijusi upes gultne. Tā galā ir ieeja Petrā.

Dārgumu glabātuve. 43 m augsta un 30 m plata. To rotā glītas kolonnas, ornamenti, figūras un arkas. Esot visvecākā celtne Petrā. Izrakumos noteikts, ka nabatiešu laikā pamats atradās daudz zemāk - tika atklāts viens stāvs zemē, kur bija kādu svarīgu personu kapenes. Iespējams - ķēnina Aristasa IV (I gs.) un viņa dzimtas kapenes.

Amfiteātris. Ar 7000 vietām.

Upura vieta.

Klostera kalns. Tajā uzved par 6 dināriem. Esot skaists skats. Klosteris labi saglabājies.

Nezināmas funkcijas platforma. Paaugstinājums, kura izmēri ir 56 x 49 metri, neesot līdzīgs nevienai citai konstrukcijai šajā reģionā. Platforma atklāta 2016.gadā, izmantojot ar dronu palīdzību izdarītas apkārtnes fotogrāfijas un satelītuzņēmumus. Tā atrodas apmēram 800 metrus no senās pilsētas centra. Uz lielās platformas atrodas neliels paaugstinājums un kolonnu atliekas, tāpēc zinātnieki pieļauj, ka celtnei bijis publisks, ceremoniāls raksturs. Uz tās atrastas trauku atliekas, kas datējamas ar II gs.pmē., kas norāda uz platformas iespējamo vecumu.

Atradumi.
Ūdensapgādes sistēma. Pilsētai tika pievadītas ūdens caurules no terakotas. Ārpusē, un arī visā pilsētā bija iekārtotas ūdens savākšanas vietas. 

Upuraltāri. Dažās Petras svētnīcās atrodas upuraltāri ar rievām akmenī, pa kurām notecēt asinīm. saskaņā ar nostāstiem šeit upurēti arī cilvēki. Runā, ka zem svētnīcu velvēm līdz pat šim laikam atskanot cilvēku vaidi.

Saites.
Nabatieši.
Jordānija.