Parakasas kultūra (800.-200.g.pmē.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Spilgta un savdabīga kultūra Dienvidamerikā, kas nosaukta galveno arheoloģisko atradumu vietas vārdā mūsdienu Parakasas pussalā (Peru) ar uzplaukuma laiku posmā no 800.-200.g.pmē.
Vēsture. Parakasas kultūra izveidojās ap 800.g.pmē. un pastāvēja līdz aptuveni mūsu ēras 100.gadam, tās senvietām plešoties apmēram 375 km garā Peru dienvidu piekrastes apgabalā, kuram cauri, teritorijā no Činčas ielejas ziemeļos līdz Naskas plakankalnei dienvidos, tek no Andu kalniem uz okeānu plūstošās upes. Iespējamā ietekmējusī ir Čavinas kultūra Peru ziemeļos.
Šo upju baseinos dzīvojošie cilvēki, pārtiekot no lauksaimniecības, zvejas un medībām, dzīvojot sezonālās apmetnēs, radīja savdabīgu, autohtonu kultūru, kas galvenokārt pazīstama ar savām unikālajām, sausajā klimatā neparasti labi saglabātajām, attēlu motīvu, to informatīvās ietilpības, krāsu košuma un auduma kvalitātē pirmskolumba Dienvidamerikas vēsturē nepārspētajām tekstīlijām, gan ar apbedījumiem, kuriem līdzīgi kā daudzās citās Andu reģiona senajās kultūrās raksturīgas mākslīgas galvaskausa deformācijas.
Atklāšana un izpēte. Parakasas kultūras atklājējs ir sava laika Peru vadošais pirmais indiāņu izcelsmes arheologs Dr.Hulio Sezārs Teljo. Viņa vadītie arheologi atklāja Kavernu un Nekropoles paraksasiešu senvietas, šim viņa atklājumam bija milzīga ietekme uz Peru arheoloģijas attīstību.
1925.gadā peruāņu arheologi Parakasas pussalā sāka izrakumus Sjerrokolorādas (Cerro Colorado) pakalnā un tā apkārtnē - netālajā Arenablankas (Arena Blanca) apkaimē, kur tika atklātas mītņu vietas. Arheologi uzgāja pudeles formā smilšakmens slānī izcirstas apakšzemes apbedījumu kameras ar mūmijām un kapu piedevām - audumiem un keramiku. Tā tika atklāta Parakasas Kavernu kultūra.
1927.gada 25.oktobrī Teljo komandai par Wari Kayan (“Senču mītne” - kečvu val.) vēlāk nosaukta zemesraga ziemeļu daļā, izdevās atrast kapulauku ar lielu mūmiju sakopojumu, kas turpmāk tika atzīts par galveno parakasiešu objektu - Nekropoli. Mirušie kapā bija guldīti saliektā, sēdošā pozā, sasieti, piešķirot ķermenim apļveida formu, tad rūpīgi satīti audumos, gan to starpā, gan saiņa ārpusē liekot dažādas piedevas. Atšķirībā no Kavernām, mirušais, pirms to tālāk ietīt apbedījuma sainī, reizēm vēl bija ielikts seklā, pītā grozā, kā arī īpašu interesi izraisīja jaunatrasto apbedījumu saiņos atrodamās tekstīlijas, kas bija kvalitatīvi austas, neparasti elegantas, košās krāsās, lielākoties rotātas ar dažādiem ikonogrāfiskiem attēliem.
Materiālās kultūras raksturojums. Cauri piekrastes joslai tekošo upju baseinos dzīvojošie cilvēki, pārtika no lauksaimniecības, zvejas un medībām, dzīvojot sezonālās apmetnēs, radīja savdabīgu, autohtonu kultūru, kas pazīstama gan ar savām unikālajām, sausajā klimatā neparasti labi saglabātajām, attēlu motīvu, to informatīvās ietilpības, krāsu košuma un auduma kvalitātē pirmskolumba Dienvidamerikas vēsturē nepārspētajām tekstīlijām, gan ar apbedījumiem ar mākslīgi pagarinātajiem galvaskausiem.
Parakasas kultūrai raksturīgi krāšņi izšūti audumi, kas tika uzieti kopā ar mūmijām. Sākumā Parakasas kultūra mantoja dažas dekoratīvās tehnikas un zīmējumu motīvus no iepriekšējās - Čavinas kultūras.
Tomēr tā laika gaitā izstrādāja atšķirīgu stilu, kas īpaši labi vērojams podniecībā - viņi lietoja daudzkrāsainus sveķu pigmentus, ko uzklāja uz traukiem pēc izņemšanas no krāsns.
Nospiedums civilizācijā. Arheologi un vēsturnieki šodien uzskata, ka no Parakasas kultūras daļēji izaugusi ar tuksnesī izveidotajiem milzīgajiem ģeoglifiem pasaules atpazīstamību ieguvusī Naskas kultūra.
Parakasas mūmijas. Daudz uzietu mūmiju ar rudiem matiem, kas varētu būt nākušas no Lemūrijas. Liela šādu mūmiju kolekcija tiek glabāta Hereras muzejā Limā, kur tās izstādītas stikla vitrīnās atsevišķā zālē. Apmēram trešdaļai no tām ir spilgti rudas frizūras, nedaudz mazāk – blondas un rūsganas (Andu iedzīvotāji savā nospiedošā vairākumā ir bruneti).
Heijerdāla līdzstrādnieki esot noskaidrojuši, ka mati pēc nāves zaudē spīdumu, taču nemaina krāsu.
Parakasas audumi un senā Dienvidamerikas rakstība. Viktorija de la Harra uzskatīja, ka Parakasas tekstīliju ornamenti ir kāda pirmsinku raksta zīmes.
Ģeoglifi. Vēsturnieki uzskata, ka Parakasas kultūras radīti ir ģeoglifi plakankalnē pie Palpas.
Neskaidrie un mīklainie Parakasas kultūras jautājumi.
Lielie pagarinātie galvaskausi.
Parakasiešu kapulauku DNS.
Augstās kvalitātes tekstīlijas.
Raksti.
Parakasas kultūra. Atklāšana: Kavernu un Nekropoles kapulauki.
Parakasas pagarinātie galvaskausi - cilvēka evolūcijas mīkla vai mākslīga deformācija?
