Pilskalni
- Detaļas
- Publicēts 30 Augusts 2020
- Autors Redaktors
Nocietinātas apmetnes, kas izveidotas dabiskos, mākslīgos vai mākslīgi pārveidotos dabiskos pauguros.
Vēsture. Ģeogrāfiski pilskalni atrodami visā meža zonā - Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Polijā, Bohēmijā, Silēzijā, Vācijā. Tie beidza pastāvēt, kad pāri gāja krusta kari - XIII gs.
Nebūt ne visos pilskalnos ir kultūrslāņi. Īsti nevar saprast, kādēļ tā, un tie tiek uzskatīri par patvēruma pilskalniem.
Birkas pilskalns. Zviedrija.
Biskupinas pilskalns. Polija.
Brikuļu pilskalns. Latvija, Gaigalava.
Čapļinas pilskalns. Baltkrievija, Gomeļas apgabals.
Černoručjes pilskalns. Latvija, Andrupene.
Dzirkaļu pilskalns. Latvija, Krustpils novads. Pieder Jurim Urtānam.
Migoņu pilskalns. Lietuva.
Mineikišķu pilskalns. Lietuva, Zarasu rajons.
Mūksi pilskalns. Igaunija.
Mūkukalns. Latvija, Koknese.
Narkūnu pilskalns. Lietuvas ziemeļi.
Naudas kalns. Latvija, Rušona. Tam bijuši gan vaļņi, gan grāvji, gan kultūrslānis, taču norakts. Tagad ir tikai milzīgs karjers un autobusa pietura "Naudas kalns."
Novogrudokas pilskalns. Baltkrievija.
Poganovas pilskalns. Polija.
Rūrika pilskalns. Krievija, Novgoroda.
Šatrijas pilskalns. Lietuva, Žemaitija. Sena baltu kulta vieta.
Seredžas pilskalns. Lietuva.
Valaiņu pilskalns. Latvija.
Zviedru kalns. Latvija, pie Tērvetes. Te vācieši būvējuši koka pili.
Pilskalni Latvijā. Pilskalnu laikmets Latvijā ilga divus ar pusi tūkstošus gadu - no I un II g.tk.pmē. līdz XIII gs., lai gan atsevišķos pilskalnos latviešu senči dzīvojuši vēl XIV gs. Latvijā valsts aizsargā pāri par 570 pilskalnus, no kuriem īstu pilskalnu ir mazāk - ap 400.
Kopš 2018.gada, kad sāka izmantot LIDAR skenēšanas sistēmu, līdz 2021.gadam uzieti vismaz 42 jauni pilskalni, kas ir daudz vairāk nekā visā pēckara periodā kopā. Pašlaik aerolāzerskanēšana atklāj 20-30 pilskalnus gadā, tā bija vēl tikai XX gs. 20.-30.gados.
XX gs. kādi 20 pilskalni tika iznīcināti, it sevišķi 60.-70.gados Latgalē - tur noraka 7 pilskalnus. Noraka vienu arī pie Rīgas - Ikšķilē.
Avoti.
1990.gadā iznāca arheologa J.Urtāna pirmā grāmata par pilskalniem.
"Dzīve Dzirkaļu pilskalnā." J.Urtāns, 2018.g.
Raksti.
Ziemeļaustrumu Lietuvā atklāta vēlā bronzas laikmeta apmetne ar Lietuvas mērogā unikālu koka konstrukciju.
Atklāti pieci jauni pilskalni un izveidota pilskalnu karte.
Sēlpils pilskalnam un viduslaiku pilsdrupām veiks arhitektonisko izpēti.
