Orderis
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 16 Februāris 2025 07:30
- Autors Redaktors
Nesošo (statņu) un balstošo (siju) arhitektonisko elementu kārtojums noteiktā mākslinieciskā sistēmā.
Ordera galvenās sastāvdaļas ir pamatne, kolonnas vai pilastri un antablements. Klasiskā vedā radās Senajā Grieķijā. Ir doriskais, joniskais, korintiskais u.c. orderi.
Odisejs
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 23 Janvāris 2025 22:21
- Autors Redaktors
Slavens grieķu ceļotājs Homēra darbos - "Odisejā" un "Iliādā."
Romiešiem - Uliss.
Dzīvesgājums. Zakintas salas (viena no salām Jonijas arhipelāgā) Kerijas zemesragā pret "dejojošajām klintīm" Odisejs sasitis savu kuģi.
Itakas salā (arī Jonijas arhipelāgā) Odisejs pavadijis daļu mūža.
Homēra veiktais Odiseja piedzīvojumu apraksts kļuvis par eiropiešu literatūras sākumu.
Nospiedums civilizācijā.
Kosmiskā zonde "Odisejs."
O'Higins
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 16 Augusts 2024 10:48
- Autors Redaktors
Sabiedrisks darbinieks Dienvidamerikā.
Otons II (973.-983.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 28 Septembris 2024 21:33
- Autors Redaktors
Vācijas karalis un 2.Sv.Romas impērijas ķeizars no 973. līdz 983.gadam.
Radniecība. Tēvs – Otons I, vācu karalis un iepriekšējais imperators.
Dzīvesgājums. Otrais Svētās Romas impērijas imperators 973.-983.gados.
Turpināja tēva Otona I iekarošanas politiku un mēģināja sagrābt Dienviditāliju. Tomēr sastapa Bizantijas un arābu pretdarbību, kā rezultātā 982.gadā tika sakauts Kalabrijā.
983.gadā notika plaša Polābijas slāvu sacelšanās. Tās rezultātā slāvi pie Elbas (Vidējās Labas) atbrīvojās no vācu feodāļu kundzības. Tai pat gadā vācu kundzību nometa dāņi.
Benediktam VI līdzēja kļūt par Romas pāvestu. Tomēr pēc Otona II nāves 983.gadā pāvestam kļuva grūtāk un vairojās viņa ienaidnieku skaits.
Saites.
Vācijas karaļi.
Svētās Romas impērijas imperatori.
Osebergas kuģis
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 31 Jūlijs 2024 09:55
- Autors Redaktors
Oseberg.
Šis kuģis tika atrasts 1904.gadā Tjonsbergā kapu uzkalniņā Norvēģijas provincē Vestfoldā netālu no jūras, Oslofjordas labajā krastā. Tas bijis pārklāts ar zemes uzbērumu. Pētījumā secināts, ka kuģis būvēts laikā no 800.-834.gadam. Iespējams, kuģis izmantots iekšējos jeb piekrastes ūdeņos, bet nav izslēgts, ka tas kuģojis arī pa atklātu jūru. Kuģa kopējais garums ir 21,58 m, platums 5,10 m, tas būvēts klinkeru tehnikā no ozolkoka, stiprināts ar dzelzs kniedēm. Kuģim ir bijuši 15 airu pāri, kam vajadzīgi vismaz 30 airētāji. Tam ir grezni dekorējumi ar vītu motīvu, dzīvnieku un augu valsts elementiem.
Līdz šim pasaulē sastopami tikai trīs šī kuģa atdarinājumi, no kurām divi būvēti Latvijā. Pirmais atdarinājums bija komercpasūtījums no Norvēģijas, bet otrs - "Indriķis," palicis Latvijā. Kuģis būvēts Birzgales novadā no 2010.-2014.gadam. Tas ir samazināts: 14,85 metrus garš, 3,65 metrus plats un 3,6 metrus augsts. Kuģi apsaimnieko biedrība "Latviešu karavīrs," kas organizē komercpārvadājumus ar kuģi pa Daugavu.
2020.gadā tika nolemts veikt pilnu Jellestades kuģa atsegšanu, kas bija pirmā saglabājušās vīkingu kuģa arheoloģiskā izpēte Norvēģijā kopš Osebergas kuģa atrakšanas 1904.gadā.
Saites.
Kuģu kapi.
