Aliens

Nebo kalns

Dašabal an Naba – arābu nosaukums.
Kalns mūsdienu Jordānijas teritorijā, kur, saskaņā ar jūdu un kristiešu ticējumiem, miris Mozus.

Atrašanās vieta. Jordānija, 50 km uz austrumiem no Jeruzālemes. Augstākā virsotne Abarima kalnu grēdā. Šiem kalniem raksturīgas neskaitāmas šauras aizas un alas.

Vēsture. Kalns, no kura Mozus redzēja Apsolīto zemi, taču ieiet tajā nevarējis. Šeit arī laikam nomira.
Pēc vienas no versijām (Otrā Makabeju, 2.nod.), pravietis Jeremija šai kalnā noslēpis Derības Šķirstu ar/vai tā saturu. Tas viņam esot izdevies ar eņģeļu palīdzību.
Kalnā patlaban iekārtojies franciskāņu ordenis, kas arī veic kalna izpēti.
2 argumenti pret šo versiju:
1. Otrā Makabeju grāmata sarakstīta 600 gadu pēc aprakstītā notikuma, un to būtiski iespaidoja tā laika politiskie uzskati. Tos atklāj piebilde, ka Šķirstu atradīs tikai tad, kad visa žīdu tauta apvienosies vienotā etnosā.
2. Tai laikā Nebo kalna teritorija atradās naidīgo moābiešu valdījumā, tādēļ diezgan mazticams, ka Jeremija tā riskētu, tajā noslēpdams Šķirstu. Taču šis arguments varēja kalpot arī kā apstiprinājums šai teorijai – babiloņi nemeklētu Šķirstu žīdu ienaidnieku teritorijā.
3. Jeremija pastāvīgi bija naidā ar Tempļa priesteriem, tādēļ viņam pavisam grūti būtu iznest Šķirstu no tempļa. Tomēr pastāv iespēja, ka pastāvot babiloņu uzbrukuma draudiem, žīdu pravieša un priesteru pretišķības tiktu piemirstas.

Pētījumi Nēbo kalnā.
Antonija Frederika Fatterera ekspedīcija. Šis ekscentriskais amerikāņu zinātnieks mīlēja nēsāt brīvi krītošu arābu apģērbu. Viņš XX gs. 20.gados pārbaudīja Nebo kalnu un tā kaimiņu Fasgi kalnu, un paziņoja, ka atradis bloķētu slepenu eju. Tā bijusi slēgta ar kādu sienu, kuru viņš nav izjaucis, bet gan pētījis ar kabatas lukturīša palīdzību tādējādi uziedams senu uzrakstu, kuru precīzi nokopējis un aizvedis uz Jeruzālemi. Kāds „zinātnieks” no Žīdu universitātes esot to iztulkojis: „Šeit guļ zelta Derības šķirsts.”  Pēc tam viņš nevarēja uzrādīt ne uzraksta kopiju, nedz kādas citas jēdzīgas ziņas.

Toma Krotsera darbība. Viņa iepriekšējo „atklājumu” skaitā bija Bābeles tornis, Ādama pilsēta un Noāsa šķirsts. 1981.gadā viņš kaut kādā veidā bija uzgājis Fatterera papīrus, ieskaitot slepenās ejas zīmējumus Nebo kalnā. Tā kā kalns atrodas Jordānijā, tad uz šo valsti ieradās Krotsers ar kolēģiem, kas pārstāvēja Starptautisko vēstures atjaunošanas institūtu ar štābu Vinfildā, Kanzasas pavalstī. Viņu mērķis bija atrast Šķirstu un tādēļ tie pavadīja 4 diennaktis Nebo kalnā, par šausmām franciskāņiem, kas uzraudzīja nelielo baziliku Mozus nāves vietā un vairākas desmitgades tur veica skrupulozus arheoloģiskos pētījumus. Neko neatraduši, viņi pārvācās uz kaimiņos esošo Fasgu kalnu. Te viņi uzdūrās ieplakai, kuras dibens daļēji bija slēgts ar metāla plāksni. 1981.gadā naktī uz 31.oktobri viņi novāca trauslo šķērsli un tiešām atklājās eja četras pēdas platumā, septiņas pēdas augstumā un 600 pēdu garumā. Te viņi uzdūrās sienai, kas precīzi atbilda Fatterera aprakstam, un bez mimstināšanās to sagrāva. Aiz tās atradās klintī izcirsta slēptuve ar 7 x 7 pēdu pamatu, kurā atradusies ar zeltu apdarināta taisnstūra lāde. Tās izmēri bija 62 collas garumā, 37 collas platumā un tikpat augstumā. Blakus atradās nesamās kārtis. Maliņā bija novietoti audumos ietīti priekšmeti, kurus Krotsems domāja ķērubus esam.
Amerikāņi nešaubījās, ka atraduši Derības šķirstu. Viņi to neaiztika, bet tikai veica vairākus fotouzņēmumus ar zibspuldzes palīdzību. Tad viņi atgriezās ASV un tūdaļ sniedza paziņojumu informācijas aģentūrai UPI, jaunums izskanēja ar lielu rezonansi.
Tālāk sākās dīvainības. Profesionāliem arheologiem bildes nerādīja. Krotsems paziņoja, ka Dievs viņam licis bildes nodot tikai Deividam fon Rotšildam, kas esot Jēzus Kristus pēctecis, un Dieva izredzētais Trešā tempļa celtniecībai, kurā Šķirsts aizņems centrālo vietu. Rotšilds turpretī augstasinīgi noliedz visus šos apgalvojumus. Foto Krotsems joprojām glabājot savās mājās Vinsfildā, atsakās tās publicēt un deklarē gatavību tās rādīt tikai īpaši izvēlētām personām. 1982.gadā par tādu kļuva slavenais arheologs Zigfrīds Horns, kurš specializējās uz Nebo kalna rajonu un ir publicējis vairāk kā duci darbu par šo tēmu. Kādu laiku viņš tās pētījis un atzīmējis, ka tikai uz divām ir kas redzams. Vienā neskaidri redzama kāda dzeltena kaste telpas centrā, bet otra ir itin kvalitatīva un tajā redzama lādes priekšējā daļa. Uzreiz pēc redzētā, viņš to uzzīmēja. Vairākas dzeltenā metāla daļas likās gatavotas no bronzas un nevis zelta. Bez tam tās bijušas klātas ar rombainu faktūru, kas liecina par to industriālu pagatavošanu. Vēl trakāk – naglas cepurīe, kas tika redzama augšējā labajā stūrī, izskatījās visai mūsdienīgi. Horns izdarīja secinājumu, ka redzētā lāde nav veca, bet gan pagatavota nesen.

Aplūkojamie objekti. 
Bizantijas baznīcas drupas. Tās grīdā aplūkojama mozaīkā darināta Svētās zemes karte.
Baznīca. Nesen šeit atvērta.

Saites.
Mozus.
Derības šķirsts.
Jordānija.