Aliens

Nēho II (610.-595.g.pmē.)

Nekau II.
Līdzās savam paša vārdam Nekau, ko grieķi pārveidoja par Nēho, ieguva valdnieka vārdu Wah-em-ib-re, kas nozīmē "Ra gribas mūžīgais izpildītājs."

XXVI dinastijas otrais (trešais - ?) valdnieks no 610. līdz 595.g.pmē.

Radniecība. Tēvs - Psametihs I (iepriekšējais faraons).
Dēls - Psametihs II (nākamais faraons).

Dzīvesgājums. Pusneatkarīgās Saīsas (Nīlas deltā) valdnieks.
Pēc šī faraona rīkojuma 610.g.pmē. tika būvēts kanāls no Suecas pilsētas (pie Sarkanās jūras) līdz Nīlai, tomēr kanāla celtniecību šis faraons nepabeidza un pameta. Kanālu uzbūvēja jau persiešu ķēniņš Dārijs (kurš?).

Hērodots stāsta par to, kā feniķieši faraona Nēho II uzdevumā VI gs.pmē. apbrauca apkārt Lībijai, tas ir Āfrikai - tas aizņēma 3 gadus. Viņš saka, ka tam neticot, jo feniķiešu jūrnieki apgalvojuši, ka viņiem braucot apkārt Āfrikai rietumu virzienā, saule pusdienās bijusi pa labi. Hērodots nevarēja zināt, ka dienvidu puslodē tieši tā tas arī ir. Mēs gan zinām, ka tieši šī detaļa, kurai Hērodots neticēja, pierāda, ka feniķieši tiešām apbraukuši apkārt Āfrikai.  

Ārpolitika. Turpināja sava tēva Psametiha I politiku, attīstot ārējo tirdzniecību, šai pasākumā balstoties uz grieķu tirgotājiem un algotņiem, kā arī feniķiešu kuģu īpašniekiem.
Karš ar Asīriju. Asīriešiem karš ar Ēģipti bija grūts. Ašūrbanipāls mēģināja balstīties uz ēģiptiešu aristokrātiju - galvenokārt uz Nēho II, pusneatkarīgu Saīsas valdnieku. Tomēr Nēho II dēls Psametihs II, aizsāka sacelšanos un atjaunoja Ēģiptes neatkarību. 
Ekspansija Tuvajos Austrumos. Nēho II visu savas valdīšanas laiku turpināja vadīt Ēģiptes ekspansiju Tuvajos Austrumos. Nēho II karaspēks tikās kaujā 609.g.pmē. pie Megidas pilsētas Palestīnā ar Jūdejas ķēniņu Josiju, kas kaujā tika nošauts ar bultu (laikam taču ēģiptieši vinnēja?). Īsu brīdi ēģiptieši ieguva priekšposteni pie Eifratas, nostiprinājās Sīrijā un uzlika meslus senžīdu valstīm Palestīnā. Tomēr ieguvumus tie ilgi nepaturēja, 605.g.pmē. pie Karkemišas Ziemeļsīrijā ciešot smagu sakāvi no Babilonijas valdnieka Nabopalasāra dēla Nabukadnēcara II vadītās armijas, kas ēģiptiešu vienību paliekas vajāja līdz pat Gazai.

Nēho II - Suecas kanāla būvnieks. Iespējams, tieši militāriem nolūkiem - uzbrukumam babiloniešiem no dienvidiem pa jūru - Nēho II uzsāka Nīlas-Sarkanās jūras kanāla rakšanu, taču darbus pārtrauca, kad saprata, ka izveidoto ceļu, draudot ielauzties pašā Ēģiptes vidienē, tikpat labi varēs izmantot arī ienaidnieks. Daži autori pieļauj, ka arī Nēho II iniciētajai feniķiešu Āfrikas apbraukšanai varētu būt kāda saistība ar faraona militārajiem plāniem. Tomēr tas ir vairāk nekā apšaubāmi, jo, lai uzbruktu pa jūru, piemēram, Sīrijai, ēģiptiešiem pietika placdarmu pašiem savā zemē - to darīt vispirms apbraucot apkārt Āfrikai būtu pilnīgi absurdi.
Daudz ticamāka ir tirdzniecības un resursu ieguves versija. Ēģiptieši jau kopš Senās valsts V dinastijas laikiem bija izveidojuši tirdzniecības ceļus gar Āfrikas austrumu krastu un tas bija vienīgais virziens, kurā Nēho II laikā viņi varēja izvērsties - Vidusjūru jau kontrolēja grieķi un feniķieši, ar kuru spēcīgajām flotēm ēģiptieši - izsenis vāji jūrasbraucēji - nevarēja pat cerēt sacensties.
Par tirdzniecības attīstības centieniem runā arī fakts, ka Nēho II nolīga dienestā grieķu jūrniekus, ar to palīdzību izveidojot nelielu floti. Tāpēc nebūtu savādi, ja faraons noslēgtu vienošanos arī ar feniķiešiem, ar kuriem viņam turklāt bija kopīgs ienaidnieks - Babilona.
Tādejādi Nēho II iesākto kanāla rakšanu pabeidza tikai persiešu okupācijas laikā pēc ķēniņa Dārija I Lielā rīkojuma.

Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).
Suecas kanāls.