Aliens

Mogolu dinastija (1526.-1858.g.)

Lielo mogolu dinastiju nodibināja Babūrs, bet uzplauka tā valdnieka Akbara laikā. Tā un nākamo divu laikā valstī norisinājās liela celtniecība – Tadžmahals agrā, Adžmerā, Lahorā, Allahabadā un Fatehpūrsikrā. Kopumā Mogolu impērija aizņēma Indijas ziemeļu apgabalus, lielu daļu Afganistānas, Dekānas plakankalni, subkontinenta dienvidu daļu un visu Bengāliju. Pēc pēdējā Lielo mogolu valdnieka Aurangzeba valdīšanas iestājās necilo un vājo Mazo mogolu valdīšana, kura beidzās līdz ar Indijas sipaju sacelšanās apspiešanu 1857.gadā.

Lielie mogoli (1526.-1707.g.).
      Zahiredīns Muhameds Babūrs (1526.-1530.g.).
      Humajuns (1530.-1539.g.). 
      Šeršahs Suri (1539.-1545.g.). 
      Islamšahs Suri (1545.-1554.g.). 
      Muhameds Adilšahs (1554.-1555.g.).
      Humajuns (1555.-1556.g.). Otro reizi.
      Akbars Lielais (1556.-1605.g.).
      Džahangīrs (1605.-1627.g.). 
      Šahs Džahans (1627.g.-1658.g.). 

Dara Šukoha (1658.–1659.g.).
Radniecība. Akbara mazmazdēls. Jaunākais brālis – Aurangzebs.
Biogrāfija. Radikālo sūfistu māceklis. Viņu spēcīgi bija ietekmējusi visnoslēpumainākā islāma personība – Hallādžs un arī indiešu „Bhagavadgīta.” Dara gāja tālāk par Akbaru. Izstudējis klasisko hinduisma un islāma reliģiju, viņš balstījās uz Korāna tēzi, kurā teikts, ka Dievs ir sūtījis savus sūtņus pie visiem ļaudīm un devis tiem savu mācību („Bhagavadgītā” Krišna saka tieši to pašu). Dara bija pārliecināts, ka musulmaņu morālais pienākums ir arī mācīties no citām reliģijām. Viņš apgalvoja, ka Korāna 56.sūras mācība pēc būtības ir tās pašas „Upanišadas” – monoteisma pirmavots. Dara apgalvoja, ka viņa tulkojuma mērķis ir izskaidrot korāna atklāsmes, nevis tās nonicināt.
Dara pārtulkoja „Bhagavadgītu” un „Upanišadu” fragmentus persiešu valodā.
Cietis sakāvi pilsoņu karā ar jaunāko brāli 1658?59.g., Dara tika nogalināts.
Darbi.
„Musulmaņu svēto dzīves apraksti.”
„Divu okeānu tikšanās.” Salīdzinošās reliģijas traktāts. Šai darbā viņš centās pierādīt sūfistu un hinduistu misticisma praksē lietoto vārdu identitāti.

Aurangzebs (1659.-1707.g.).
Radniecība. Akbara mazmazdēls.
Tēvs - Šahs Džahans, iepriekšējais ķēniņš.
Vecākais brālis – Dara Šukoha (iepriekšējais valdnieks).
Dzīvesgājums. Pēdējais no Lielo Mogolu valdniekiem. Nāca tronī pēc tēva Šaha Džahana, kad tas labprātīgi atteicās no tā. Pašu tēvu ieslodzīja cietumā, kur tas arī nomira.
1658.gadā baumas par tēva un ķēniņa Šaha Džahana nāvi izraisīja karu par varus starp viņa dēliem. izcīnīja niknu karu par troni, nogalinot vecāko brāli Daru Šukohu, un kļuva par Lielo Mogolu valdnieku.
Ārpolitika. Pievienoja Mogolu imperijai teritorijas Indostānas pussalas dienvidos.
Reliģija. Viņu bija skolojuši likumnieki un ortodoksālie sūfisti, bija nikns sunnisma piekritējs un Sirhindi skolnieks. Viņš uzskatīja, ka indieši jāpievērš islāmam kaut vai ar varu, kā bija jau to darījis Kašmirā un Bengālijā.
Uzskatīja, ka viņa brālis Dara Šukoha kļuvis par nodevēju, jo pa savam interpretēja Korānu. Pieprasīja, lai vecākais brālis tiktu nolādēts. Uzvarēja pilsoņu karā un viņa brālis tika nogalināts 1659.gadā, kad Aurangzebs kļuva par Mogolu impērijas valdnieku.
1659.gadā Aurangzebs aizliedza azarta spēles, alkohola lietošanu, prostitūciju un citus netikumus Indijā.
1664.gadā Aurangzebs atcēla vecum veco sati tradīciju – atraitnes pašsadedzināšanos vīra bēru ugunskurā.
Lai gan viņš bija gudrs valdnieks, tā valdīšanas laiks indiešiem palicis rūgtā atmiņā. Negādāja par reliģisko saskaņu valstī starp musulmaņiem, sikhiem un hinduistiem (ka par to bija rūpējušies viņa priekšgājēji), bet cēla to kā tīri islāmisku.
1668.gadā viņš lika iznīcināt daudzas indiešu svētnīcas, tai skaitā skaistos Višnu un Šivas tempļus Varanasas pilsētā. To vietā iekārtoja medreses, kas izplatīja sunnītiska tipa ortodoksālo islāmu. Tādējādi tika iznīcināta reliģiskā saskaņa valstī. Tai pašā gada aizliedza mūziku.
Nemusulmaņi atkal tika aplikti ar džizas nodokli, indiešu elitei atņēma privilēģijas un valsts amatus.
Ar šādu politiku viņš vairoja indiešu pretošanos Mogolu musulmaņu valdīšanai. Valsts ziemeļos – Pendžabā, sākās sikhu organizēta pretošanās.
1686.gadā Austrumindijas kompānija pirmo reizi pielietoja spēku attiecībā pret Mogoliem. Angļi kā galveno savu centru organizēja Kalkutu (Bengālijā, Gangas grīvā).
Galu gala Aurangzebam neizdevās īstenot savu politiku visos valsts reģionos, tomēr impērijā iestājās reliģiskās neiecietības atmosfēra. Tas izspēlēja ļaunu joku turpmākajā Indijas vēsturē, jo atnākušajiem britu kolonizatoriem bija krietni vieglāk tikt gala ar sadrumstaloto Indiju pēc principa – „skaldi un valdi.” Šie paši principi manifestēja arī 1947.gadā, kad dibināja jauno Pakistānas valsti.
Nomira 1707.gadā.
Objekti.
Aurangabada. Aurangzeba galvaspilsēta ar Mazo Tadžmahalu.

Mazie Mogoli (1707.-1857.g.). Aurangzeba pēctečiem izdevās saglabāt savu stāvokli, tomēr vēsturē tie iegājuši jau kā „Mazie Mogoli.” Tiem neizdevās novērst vietējo kņazu (navabu) nākšanu pie varas, kas valdīja neatkarīgi no Deli centrālās varas. Radžputas un Marathas kņazi pat izraisīja nemierus.
Savas 11 gadu ilgās valdīšanas laikā persiešu Nadīršahs (1736.-1747.g.) iebruka Indijā un 1739.gada tā sagrāva Mogolus pie Karmalas, ka Mogoli ta arī vairs neattapās. Deli izlaupīšanā guva milzīgas bagātības, tai skaitā arī Kohinora dimants.
1716.gadā Austrumindijas kompānija atbrīvoja Mogolus (Mazos?) no nodevu maksāšanas.
Ahmadšahs Durani 1761.gadā mēģinaja iebrukt Indijā no Afganistānas puses. Sakāva apvienoto Mogolu un marathu armiju kauja pie Panipatas. Tomēr sacelšanās paša karaspēkā piespieda to griezties atpakaļ.
Pirmā lielākā kustība pret britu patvaļīgo valdīšanu izvērtās 1857.gada indiešu nemieros, kas pazīstami arī kā „indiešu dumpis” vai „sipaju dumpis” vai arī „Pirmais neatkarības karš.” Pēc nemieru gada un Austrumindijas kompānijas karaspēka pastiprināšanas ar britu karavīriem, kompānijai izdevās uzvarēt nemierniekus. Sacelšanās nominālais vadonis, pēdējais Mogolu imperators šahs Bahadurs Zafars tika nosūtīts trimdā uz Birmu, viņa bērniem nocirta galvas un Mogolu dzimta bija likvidēta.

Mazie mogoli (1708.-1857.g).

Šahs Alams II (?-1805.g.).
Biogrāfija. 1805.gadā viņam 80 gadu vecam un aklam atņēma varu, bet ne titulu. Pēc tālākiem britu militārajiem panākumiem Austrumindijas kompānija apņēmās viņam izmaksāt pensiju.

Džahangīrs (ap 1815.-1827.g.).
Biogrāfija. Harizmātisks Mazo mogolu ķēniņš. Pretendēja uz to, ka ir pravieša Muhameda pēcnācējs.
1815.gadā sacēla dumpi un pasludināja svēto karu (džihādu) pret ķīniešu Cinu dinastiju Kašgarā (Tarimas upes ielejā).
1827.gadā Ķīnas imperatora armija apspieda sacelšanos Kašgarā. Džahangīrs krita ķīniešu gūstā, tika aizvests uz Pekinu, kur, visdrīzāk, sodīts ar nāvi.

Bahadurs Zafars (?-1857.g.?).
Biogrāfija. Pēc nemieru gada un Austrumindijas kompānijas karaspēka pastiprināšanas ar britu karavīriem, kompānijai izdevās uzvarēt nemierniekus. Sacelšanās nominālais vadonis, pēdējais Mogolu imperators šahs Bahadurs Zafars tika nosūtīts trimdā uz Birmu, viņa bērniem nocirta galvas un Mogolu dzimta bija likvidēta. 

Saites.
Lielo Mogolu impērija.