Aliens

Murads II (1421.–1444.g. un 1446.-1451.g.)

Radniecība. Tēvs – Muhameds I (iepriekšējais sultāns).
Brālis – Mustafa.
Dēls – Muhameds II Iekarotājs (nākamais sultāns).

Biogrāfija. Kāpa tronī 18 gadu vecumā pēc sava tēva Muhameda I nāves 1421.gadā. Savas valdīšanas 30 gados atjaunoja Osmaņu impērijas varenību. Sevi pozicionēja arī kā islāma galvu.
Pēc kāpšanas tronī tūdaļ pat sāka karu ar Bizantiju.
1422.gadā laikā no jūnija līdz septembrim turēja aplenkumā Konstantinopoli, taču to ieņemt neizdevās. Viņa pozīcijas vājināja arī brāļa Mustafas organizētais dumpis.
1423.gadā Mustafa tika sakauts un sodīts ar nāvi. Pēc tam nolēma neturpināt karu ar Bizantiju, bet gan karot ar Venēciju, kas bija saņēmusi Salonikus ar apkārtējām zemēm kā samaksu par palīdzību Bizantijai.
1424.gadā noslēdza miera līgumu ar Bizantiju, lai varētu koncentrēt savus spēkus Anatolijā un Balkānos, kur dumpīgā Ungārija karaļa Sigizmunda vadībā jau bija spējusi atkarot Donavas lejteces rajonu un ieņemt Belgradu Serbijā.
1430.gadā viņa armija ieņēma Tesāliju un izdzina venēciešus no Saloniku pilsētas. Tāpat ieņēma arī Joannīnu Grieķijas rietumos.
1432.gadā otro reizi aplenca Konstantinopoli, taču nespēja pievārēt imperatora Jāņa VIII Paleologa organizēto pretestību.
1434.gadā osmaņu armijas cīnījās ar ungāriem par Valahijas, Bosnijas un Serbijas kontroli.
1439.gadā atjaunoja varu pār Serbiju un izsūtīja sebu marionešu vadoni Džordže Brankoviču uz Ungāriju.
1440.gadā pēc ilgstoša aplenkuma tā arī neizdevās ieņemt Belgradu un pilsēta palika ungāru rokās.
1441.gadā ungāru karavadonis Janošs Hunjandi ar Džordžes Brankoviča (serbu kņazs trimdā Ungārijā) un Polijas karaļa Vladislava III palīdzību apstādināja turku karapulkus Transilvānijā.
1443.gadā Murads II tomēr sakāva kristiešu armiju pie Zlatices (kaut kur Balkānos?) tieši Ziemassvētkos.
1444.gada jūlijā, ievērojot valsts intereses, noslēdza mieru ar ungāriem Edirnē. Līdz ar miera līguma nosacījumiem ungāri atdeva Belgradu serbu valdīšanā un atzina par osmaņu impērijas ziemeļu robežu Donavu tās lejtecē.
Drīz pēc tam tai pašā 1444.gadā sultāns Murads II atteicās no troņa par labu savam vēl nepilngadīgajam dēlam Muhamedam II.
1446.gadā Anatolijas aristokrātija izrādīja neapmierinātību ar pārmērīgi lielo Muhameda II iekarotāja cīņas sparu, kā arī centieniem ieņemt Konstantinopoli. Drīz pēc tam Muhameds II tika atbīdīts no varas un troni no jauna uzticēja tā tēvam Muradam II.
1448.gadā Eiropā atjaunojās karadarbība un Murads II sakāva albāņu un ungāru armijas.
Murads II nomira 1451.gada februārī Edirnē un tronī 19 gadu vecumā vēlreiz kāpa tā dēls Muhameds II.

Saites:
Otomaņu turku sultānu saraksts.