Aliens

Jahmess II (570.-526.g.pmē.)

Amasīds jeb Amasis (grieķu nosaukums).
XXVI Saīsas dinastijas 5.faraons, kas valdīja no 570. līdz 526.g.pmē. Krievu enciklopēdijā minēts laiks no 569. līdz 525.g.pmē.

Radniecība. Vienkāršu ļaužu izcelsmes. 

Dzīvesgājums. Saskaņā ar nostāstiem, nākamais faraons Jahmess II cēlies no vienkāršiem ļaužiem, bet uzkalpojies līdz lībiešu karavīru vienības komandierim.
Aizbildnība, kādu iepriekšējais faraons Aprijs izrādīja grieķu algotņiem un tirgotājiem, izraisīja virkni sacelšanos ēģiptiešu armijā un valstī. Amasis, tolaik vēl karavīru vienības komandieris, saņēma pavēli sacelšanos apspiest. Tomēr nākamais faraons pats pievienojās dumpiniekiem, kuri to pasludināja par faraonu, galu galā 569.g.pmē. gāžot no troņa faraonu Āpriju.

Valdīšana. 570. vai 569.g.pmē. Amasis kāpa Senās Ēģiptes tronī kā faraons Jahmess II.

Ārpolitika. Novērsis pretrunas starp lībiešu un grieķu algotņiem, Jahmess II savā politikā balstījās uz savienību ar grieķu pilsētvalstīm Atēnām, Spartu, Samosu un arī Līdiju. Polikrāta un Krēza sabiedrotais. Delfu aizbildnis. Tā viņš centās mazināt briesmas, ko Ēģiptei radīja ekspansīvā Persijas impērija.
Viņa valdīšanas laikā ēģiptieši iekaroja Kipras salu.

Saimniecība. Uzturēja labas attiecības ar grieķiem. Atļāva tiem dibināt tirdzniecības ostu Naukratu, netālu no viņa galvaspilsētas Saīsas, kur darbojās grieķu tirdzniecības monopols.
Atbalstīja mākslu, amatniecību un tirdzniecību.
Pārskatīja zemes kadastru, tādejādi atvieglojot nodokļu nastu.

Jahmess II un Serapeons. Viņa valdīšanas laikā 545.g.pmē. Serapeonā ievietoja pirmo akmens sarkofāgu. Uz sarkofāga ir attiecīgi uzraksti, izpildīti gan visai nevīžīgi. Tas liecina par izmaiņām vērša Āpija kultā.

Aplūkojmie objekti.
Amaša piramīda. Atrodas Abīdā, un ir visjaunākā Ēģiptes piramīda.

Atradumi.
Uzraksts uz sarkofāga Serapeonā no 545.g.pmē.

Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).