Izaslavs (1054.-1078.g.)
- Detaļas
- Publicēts 17 Septembris 2023
- Autors Redaktors
Krieviski - Изяслав Ярославич.
Vairākkārtējais Kijevas kņazs: 1054.-1068.g., 1069.-1073.g. un 1077.-1078.g.
Radniecība. Tēvs - Jaroslavs Gudrais, iepriekšējais kņazs.
Divi brāļi - Svjatoslavs un Vsevolods.
Dzīvesgājums. Kāpa Kijevas kņaza tronī 1054.gadā.
Izaslavs iekaroja Turovu - bijušo vīkinga Trūvārda Rērihsena cietoksni pie Baltezera (Beloje ozero), Svjatoslavs - hazāru galvaspilsētu Tmutorahaņu (Astrahaņu), Vsevolods - Rostovu, Suzdaļu, Perejeslavecu. Taču kaujā pie Altes upes 1068.gadā apvienoto triju brāļu karaspēku sakāva tā sauktie baltie polovcieši (sindi, lejieši sudāvi u.c.), brāļu kņazu savienība izjuka, paši patvērās Kijevas cietoksnī, bet arī tur bija sākušies lejiešu, sudāvu un sindu apvienoto kaujas vienību nežēlīgi, iznīcinoši triecieni, pret kuriem Jaroslava dēli bija bezspēcīgi. Tādējādi visi Jaroslava iekarojumi Kijevas labā tika zaudēti. To izmantoja Polockas kņazi, kuri prata sadzīvot ar baltu tautām miermīlīgāk un pārņēma virsvadību Kijevas kņazistē.
Otrās valdīšanas gados 1069.-1073.g. Izjaslavs, kurš bija atradis patvērumu pēc Kijevas dumpja Suzdaļā, ieradās viesībās Kijevā, noslepkavoja kņazu Vseslavu, sagrāba varu savās rokās, pakļāva Smoļenskas, Polockas, Suzdaļas, Čerņa un Perejeslavļas kņazistes.
1071.gadā Jaroslavs Gudrais (???) uzcēla cietoksni Katarosļas upes grīvā, paša nodedzinātā valagu ciemata vietā, kur atstāja plašus kapu laukus. Valagi apvienojās un izveidoja muromu savienību kopā ar somugriem un bulgāriem, uzbruka krievu cietokšņiem, apkāva kņaza piederīgos un aplaupīja, atgriezdamies mežos. Kopš tā laika Katarasļas cietoksnis pārstāja pastāvēt.
