Aliens

Hosrovs II Uzvarētājs (591.-628.g.)

Parviz - burt. "uzvarētājs."

Radniecība. Tēvs - Hormizds IV (iepriekšējais ķēniņš).
Sieva - Marija, kristiete.

Dzīvesgājums. Veda karus Arābijas pussalas ziemeļos ap 589.gadu pret Bizantiju. Viņa 37 gadu ilgās valdīšanas laiks bija Sasanīdu dinastijas lielākās varenības laiks.
Daļa aristokrātijas pasludināja viņu par ķēniņu 590.gadā. Baidoties no Bahrama Čubina, kas dumpī 590.gadā gāza viņa tēvu Hormizdu IV, Hosrovs II bēga uz Bizantiju, un ar bizantiešu un armēņu armiju armijas palīdzību 591.gadā sakāva Bahramu, un nostiprinājās tronī.
VII gs. sākumā Persijai pievienoja Bizantijas austreņu un dienvidu zemes.
614.gadā ieņēma Jeruzālemi. Karadarbības rezultātā stipri tika bojāts Tā Kunga kapa baznīcas komplekss, tomēr inoka Modesta (vēlākais Jeruzālemes patriarhs) vadībā un par imperatora Iraklija un Hozroja sievas Marijas (kristiete) līdzekļiem vēlāk 616.-626.gados bojājumi tika novērsti.
620.gadā atkaroja Bizantijai Rodas salu. Līdz ar to Sasanīdu impērijas robežas bija tikpat plašas kā Ahemenīdu dinastijas ķēniņa Dārija I laikā.
622.gadā viņa vadītā armija cieta vairākas sakāves no Bizantijas imperatora Iraklija.
624.gadā cieta otru sakāvi no bizantiešu imperatora Iraklija un bija spiests atstāt Sīriju, Ēģipti un vēl citas provinces.
Ap 625.gadu viņa galmā ieradās Muhameda sūtņi ar vēstuli, kurā islāma pravietis aicināja pieņemt islāmu. Hosrovs II, kas bija zoroastrietis, vēstuli saplēsa un sūtņus padzina.
Bizantieši sadarbībā ar tjurkiem un hazāriem organizēja pretestību persiešiem. 627.gadā bizantiešu armija sakāva Hosrova II persiešus izšķirošā kauja pie Nīnives. Līdz ar to Sasanīdu valsts izplešanās bija apturēta. Pēc imperatora Iraklija II karagājiena uz Ktēsifonu 628.gadā Hosrovu II aristokrātija gāza no troņa un nogalināja.

Hosrovs II bija dzejnieku, muzikantu un zinātnieku aizbildnis.  

Saites.
Persijas ķēniņi.