Aliens

Hasīdisms, hasīdi

Īpatnējs judaisma novirziens, kas XVIII gs. 30.gados Volīnijā un Podolijā žīdu lauku iedzīvotāju vidū, un sašķēla Austrumeiropas jūdus "dievticīgajos" (hasīdi) - svēto (cadiki) godinātājos, un "pretcīnītājos" (misnagdi) - vecā rabīnisma piekritējos.

Hasīdisma čaulā sākotnēji izpaudās tautas reformācijas gars, protests pret rabīnu un draudžu barvežu varu. Hasīdi mācīja, ka katrs var saplūst ar Dievu lūgšanā neatkarīgi no tā, vai viņš zina Toru un Talmūdu, vai ne. Drīzi vien izcilu ietekmi hasīdismā ieguva cadiki, kas ņēmās būt par dziedniekiem, burvjiem, starpniekiem starp Dievu un ticīgajiem. Cadiki dziedināja no visām slimībām, tirgojās ar amuletiem un talismaniem. Viņi noslēdza savstarpējus līgumus par tiesībām darboties vienā vai otrā rajonā, šo līgumu laušana izraisīja cīņas cadiku dinastiju starpā. Cadiku ienākumi sastāvēja no dāvanām, kuras ticīgajiem bija jāpasniedz sakarā ar visiem svarīgajiem savas dzīves vai cadika dzīves notikumiem, no dāvanām nelaimes gadījumā, kas uzbrukusi ticīgajam: par slimnieka dziedināšanu, par prāvu izšķiršanu, par grēku izpirkšanu. Tautā mēdza teikt: "Arī tad, kad cadiks vāc naudu, viņš dara svētu darbu."

Hasīdisms ar visai lielu nenovīdību izturējās pret tradicionālo izglītību, cīnījās pret tās izplatību.

Hasīdisma panteistiskās tendences pētījis judaisma filozofs M.Bubers - "Rabīna Nahmana stāsti" (1906.g.).

Aplūkojamie objekti.
Cadika Nahmaņa kaps. Umaņā (Уман, Černovcu apgabals Ukrainā) apglabāts taisnajais (cadiks) Nahmans. Viņa kaps ir viena no godināmākajām svētvietām hasīdu svētvietām (Braclavas novirzienam). Visi hasīdu žīdi uzskata par savu pienākumu kaut reizi mūžā apmeklēt Nahmaņa kapu.

Saites.
Judaisms un judaisti.