Aliens

Frīdlandes kauja

Friedland.

Kauja pie Frīdlandes (tagadējā Pravdinska Krievijas okupētajā Austrumprūsijā) pilsētiņas 1807.gada 14.jūnijā, kurā franču-prūšu-krievu kara (1806.-1807.g.) laikā  franču armija sakāva krievu armiju.

Pirms kaujas. Krievu armiju komandēja ģenerālis Leontijs Bennigsens (Леонтий Беннигсен), bet franču armiju - pats imperators Napoleons I.

Kaujas gaita. Pēc virknes kauju 1807.gada vasarā krievu armija apmēram 55 000 vīru sastāvā un ģenerāļa L.L.Benigsena vadībā ieņēma pozīcijas uz rieteņiem no Frīdlandes, tās aizmugurē atradās Alles upe.
Krievu komandieri negaidīja sadursmi ar visu franču armiju, jo iesākumā pret tiem atradās tikai maršala Lanna korpuss, kas gan bija viens no talantīgākajiem Napoleona karavadoņiem. Lannu neizdevās sakaut līdz franču galveno spēku pienākšanai - viņš izpildīja savu galveno uzdevumu aizturēt krievus. Vēlāk krievu ģenerālis Aleksejs Jermolovs (Алексей Ермолов), kas kaujā pie Frīdlandes komandēja krievu artilēriju, taisnojās, ka Bennigsena slimības un skidru pavēļu trūkuma dēļ krieviem neizdevās sakaut Lanna korpusu. Napoleonam I ierodoties skaitliskais pārs ars vairs nebija krievu pusē.
Napoleons I koncentrēja līdz pat 85 000 lielu vīru karaspēku un ņēma iniciatīvu pilnīgi savās rokās - krievi tikai reaģēja uz notiekošo. Pēc neatlaidīga uzbrukuma franči piespieda krievu armiju atkāpties pāri Alles upei pa daļēji izpostītiem tiltiem. Tomēr pilnīgi sagraut krievu armiju neizdevās. Kaujā franči bija tik nokausēti, ka vajāt atkāpjošos krievus atteicās. Krievun avoti ziņo, ka franči ar durkļiem apdūruši ievainotos krievu karavīrus un virsniekus, kas bija palikuši Frīdlandē.

Kaujas rezultāti. Krievu zaudējumi - ap 5000 nogalēto, noslīkušo un sagūstīto. Pēc franču datiem tomēr vairāk kā 15 000.
Lai gan krievu armija bija gatava turpināt karu, jo šī bija tikai viena no nedaudzajām krievu armijas neveiksmēm šīs kampaņas laikā, tomēr Aleksandrs I nosprieda, ka tālākai pretimstāvēšanai spēku nepietiek. Tā 7.(19.) jūnijā tika noslēgts pamiers, kas pēc dažām nedēļām noveda pie Tilzītes miera 1807.gadā.
Pēc šīs kaujas krievu armijā parādījās pirmie Jura krusta kavalieri. Šis apbalvojums tika nodibināts 1807.gada pašā sākum, lai apbalvotu ierindniekus un jaunākos virsniekus.

Saites.
Franču-prūšu kari.
Kauju saraksts.