Ēģiptes hedīvi (1803.-1914.g.)
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
"Kungs," "valdnieks" - persiešu val.
Ēģiptes valdnieku tituls no 1867.-1914.gadam. Hedīva titulu Ēģiptes pašā Ismaīlam piešķīra otomaņu sultāns Abdulazīzs - tas pacēla viņu virs pārējiem Otomaņu impērijas vietvalžiem. Pēc tam, kad briti pār Ēģipti nodibināja protektoriātu 1914.gadā, Ēģiptes valdnieki pieņēma sultāna titulu.
Muhameda Alī pēcteči.
Abāss Hilmi pašā I (1849.-1854.g.).
Radniecība. Muhameda Alī mazdēls.
Biogrāfija. Kāpa tronī 1849.gadā.
Tika nogalināts Kairā 1854.gadā.
Muhameds Saīds pašā I (1854.-1863.g.).
Radniecība. Abāsa Hilmi pašā tēvocis.
Biogrāfija. Kāpa tronī 1854.gadā, bija konsekvensts rietumnieks.
Visai drīz viņš piedāvāja franču inženierim Ferdinandam de Lesepsam koncesiju Suecas kanāla būvēšanai. Pirmajā brīdī pret projektu krasi iebilda osmaņu turki un briti. Kad Lesepss iesāka vākt līdzekļus kanāla būvniecībai starptautiskajos tirgos, Muhameds Saīds neapdomīgi deva viņam personīgas garantijas un piesaistīja ēģiptiešu strādniekus.
Ismaīlpašā (1863.-1879.g.).
Radniecība. Muhameda Saīda pašā brāļa dēls. Dēls - Tevfiks (nākamais valdnieks).
Biogrāfija. Kāpa tronī 1863.gadā.
Viņš padziļināja reformas. Viņa valdīšanas laikā Kaira kļuva spējīga sacensties ar Eiropas pilsētām. Tika izveidoti simtiem kilometri dzelzceļa.
Suecas kanāls. Tomēr šo projektu dārdzība nebija Ēģiptei pa kabatai, un valsts nonāca lielā atkarība no eiropiešu naudasdevējiem.
1864.gadā tika apturēta Suecas kanāla celtniecība, jo Ismaīlpašā atsauca algotos strādniekus un mēģināja ierobežot kanālam atvēlēto teritoriju. Pēc šī jautājuma apspriešanas Ismaīlpašā bija spiests piekāpties un piedāvāt Suecas kompānijai kompensāciju. Celtniecība atsākās, bet Ēģipte slīdēja arvien tuvāk bankrotam.
1867.gadā, neapmierināts ar savu titulu, piedāvāja maksāt katru gadu 350 000 sterliņu māŗciņu par titulu hediva (Senajā Persijā tas nozīmēja "valdnieks"). Hedīva titulu Ēģiptes pašā Ismaīlam piešķīra otomaņu sultāns Abdulazīzs - tas pacēla vi'mnu virs pārējiem Otomaņu impērijas vietvalžiem.
1869.gadā notika ilgi gaidītā Suecas kanāla atklāšana, taču ēģiptiešiem no tā tika maz labuma - peļņu nosmēla "Suecas Kompānija."
1875.gadā pēc vesela gada sajukuma finanšu tirgos "Suecas kompānija" paziņoja par savu bankrotu un hedīvs Ismaīlpašā bija spiests atdot kanālu nomā Lielbritānijai.
Uzbrukums Etiopijai. 1875.gadā tika mēģināts Etiopiju ieskaut no visām pusēm, pārņemt tirdzniecības ceļu kontroli. Vairākas militārās kampaņas norisa jau tieši Etiopijas teritorijā. Tika okupētas Tadžūra, Berbera, Zeila, mazliet vēlāk Harāre - visas 1875.gadā. Muncingers (Masavas gubernators, šveicietis ēģiptiešu dienestā) pats vadīja karagājienu pret Ausas sultanātu 1875.gada novembrī, bet viņa spēki tika pilnīgi sakauti un viņš pats nogalināts. Tai pašā mēnesī Etiopijas imperators Jānis IV pie Gundetas sakāva armiju no Masavas.
1876.gada martā svaiga armija virzījās no Masavas. Jānis IV tikās ar to pie Guras, un atkal to sakāva.
Lai gan ēģiptieši turpināja paturēt Kerenu, Masavu, Zeilu un Harāri līdz pat 1884.-85.gadiem, tie tomēr vairs neveica nopietnus militārās sagrābšanas mēģinājumus. Tie tikai iejaucās tirdzniecībā, īpaši strēlnieku ieroču tirdzniecībā - arestēja etiopu delegāciju, kas 1877.gadā meklēja jaunu abunu.
1879.gada hedīvu Ismaīlu gāza no troņa par pretestību britu un franču darbībām Ēģiptes ekonomikas restrukturizācijā.
Tevfiks (1879.-1882.g.).
Muhameda Ali pēcteči nebija tik spējīgi reformās.
Tika zaudēts jautājums par Suecas kanālu. Ēģipte bija tiktāl cietusi no Rietumvalstu "ekonomiskā imperiālisma" politikas, aizņēmusies daudz naudas, ka 1875.gadā nonāca maksātnespējas priekšā. Kā izeja - piekrita kļūt par Lielbritānijas protektoriātu.
Fuads I (1917.-1936.g.). Ahmeds.
Ēģiptes sultāns no 1917. līdz 1922.gadam, Ēģiptes karalis no 1922. līdz 1936.gadam.
Radniecība. Tēvs - Ismaīls.
Dzīvesgājums. Dzimis 1868.gada 26.martā.
1917.gadā bijis sultāns Anglijas protektoriātā. Sadarbojās ar Lielbritāniju, vienlaicīgi cenšoties nodibināt personūgas varas režīmu.
Pēc neatkarības izsludināšanas 1922.gadā kļuva par karali.
Ar Fuada I līdzdalību tika veikti reakcionāri apvērsumi 1928. un 1930.gados.
Miris 1936.gada 28.aprīlī.
Karalis Farūks I (?-1952.g.).
Dzīvesgājums. 1952.gadā Ēģiptē sākās masu nemieri, kurus veidoja "Brāļi-musulmaņi." 26.janvāra "melnās sestdienas dumpī" gāja bojā 18 britu un cieta Lielbritānijas ekonomiskas intereses. Pēc šīm antiimperiālistiskajām akcijām 23.jūlijā Gamals Abdels Nasers veica valsts apvērsumu, kura trezultātā karalis Farūks I tika gāzts. Apvērsuma priekšgalā, visdrīzāk, stāvēja ģenerālis Muhameds Negibs, kas vadīja "Brīvo virsnieku" politisko organizāciju. Britiem simpatizējošais karalis Faruks devās trimdā.
Saites.
Ēģipte.
