Aliens

Dao

Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām.

Sākotnējā nozīme "ceļš," vēlāk - "lietu dabiskā kārtība," "likumsakarrība," "pareiza rīcība." 

Jau no sirmas senatnes ķīnieši ticēja, ka zeme, daba un kosmoss ir daļa no harmoniskas kārtības – Dao („ceļa”). Filozofi materiālisti dao izprata kā objektīvo likumsakarību. Diskusija par dao jēdziena robežām un interpretācijas iespējām ķīniešu filozofijā turpinās.

Filozofiskā daoisma galvenais darbs ir grāmata "Grāmata par dao un de" (Dao-de-czin). Grāmatā izklāstītā filozofiskā mācība satur naiva materiālisma un stihiskas dialektikas elementus. Dao ir pasaules pastāvēšanas pirmpamats un visu lietu un dabas parādību daudzveidības avots, tā ir "visu lietu māte," to "dziļākais pirmsākums," "debesu un zemes sakne, tas ir "pirms debess un zemes pastāvējušais." Reālā pasaule un cilvēku sabiedriskā dzīve pakļauta dao dabiskajam ceķlam un nav atkarīga no "dievišķās gribas" vai kādiem citiem pārdabiskiem spēkiem. "Cilvēks seko zemei. Zeme seko debesīm. Debesis seko dao, bet dao seko dabiskumam." Filozofiskais daoisms tādējādi noraida pasaules dievišķo izcelšanos un apstiprina tās materiālo dabu. "Grāmatas par dao un de" stihiskā dialektika izpaužas atzinumā, ka dabā lietas atrodas pastāvīgā kustībā un pārmaiņās, pie kam pats dao paliek nemainīgs. "Visas būtnes un augi dzimstot ir maigi un vārgi, bet, bojā ejot, cieti un stipri. Cietais un stiprais ir tas, kas iet bojā, bet maigais un vārgais ir tas, kas sāk dzīvot."
Filozofiskā daoisma otra galvenā kategorija ir de princips - dao eksistences forma, tā izpausme konkrētās lietās un parādībās. De ir arī dao izpausme cilvēkā, tā nozīmē personības tikumisko pilnveidošanos, kas sasniedzama, nelokāmi virzoties pa dao ceļu. De tādejādi ir arī galvenais daoisma ētiskais pamats. 

Saites.
Daoisms un daoisti.
Seno ķīniešu filozofija un filozofi.