Aliens

Čavčavadze, Ilija (1837.-1907.g.)

Gruzīniski - ილია ჭავჭავაძე.
Gruzīnu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks, kritizētāja reālisma un jaunās literārās valodas pamatlicējs gruzīnu literatūrā.

Dzīvesgājums. Dzimis 1837.gada 8.novembrī.
No XIX gs. 60.gadiem gruzīnu literatūras revolucionāri demokrātiskā virziena un nacionālās atbrīvošanās kustības vadītājs.
1877.-1902.gados laikraksta "Ibērija" redaktors.
1906.gadā ievēlēts Krievijas Valsts domē.
Mākslā akcentēja idejismuku, cīņu par sociālo progresu.
I.Čavčavadzes daiļradē dominē sabiedriski vēsturiskas tēmas, sociālo problēmu risinājums.
Poēmās "Rēgs" (1859.g.), "Notikums laupītāja dzīvē" (1860.g.), garajā stāstā "Ubaga stāsts" (1859.-1862.g.) attēlota darba tautas beztiesība, neierobežotā muižnieku patvaļa. Satīriskajā stāstā "Vai viņš ir cilvēks?" (1859.-1863.g.) atmaskota muižnieku sadzīve. Poēmā "Vientuļnieks" (1883.g.) nosodīts individuālisms, atteikšanās no sabiedriskā darba. Stāstā "Otara atraitne" (1887.g., latviski 1959.g.) analizētas sabiedriskās attiecības Gruzijā pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
Sociālo motīvu caurstrāvotajos liriskajos dzejoļos apdziedāts dzimtenes dabas skaistums.
1907.gada 12.septembrī I.Čavčavadzi nogalināja cara ohrankas aģenti.

Saites.
Gruzīnu literatūra.