Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bulavina sacelšanās (1707.-1709.g.)

K.Bulavina vadīta antifeodāla zemnieku un kazaku sacelšanās Krievijā 1707.-1709.gados, kas bija vērsta pret dzimtbūtnieciskā jūga pastiprināšanos, kazaku privilēģiju un pašpārvaldes tiesību ierobežošanu Donas apgabalā.

Vēsture. Sacelšanos izraisīja soda nodaļas izrēķināšanās ar iedzīvotājiem, meklējot izbēgušos zemniekus. Kazaku vienība K.Bulavina vadībā 1707.gada 20.oktobrī iznīcināja soda nodaļu. Tas bija plašas zemnieku un kazaku kustības sākums Donas apgabalā, Pievolgā un brīvciemu Ukrainā. Sacelšanās virzošais spēks bija izbēgušie zemnieki, kazaki, kam pieslējās ārpilsētas, Pievolgas un Pieurālu nekrievu tautību iedzīvotāji, tā piešķirdami šai cīņai arī nacionālās atbrīvošanās raksturu. 
Ķeizara valdības karaspēks ar turīgo kazaku atbalstu sakāva K.Bulavina vienību, bet 1707.gada beigās sākās sacelšanās otrais posms, par nemieru centru kļuva Pristanska pie Hopjoras upes, kur 1708.gada martā ieradās K.Bulavins ar apmēram 9000 cilvēku.
K.Bulavinam 1708.gada maijā izdevās ieņemt Donas kazaku apgabala centru Čerkasku. Cenzdamies paplašināt sacelšanās rajonu, K.Bulavins sadalīja savus spēkus, bet sacelšanās cieta neveiksmi.
32 000 vīru lielais ķeizara karaspēks un turīgie kazaki apspieda Bulavina sacelšanos. Sazvērnieki nogalināja K.Bulavinu, tomēr sacelšanās turpinājās līdz 1709.gada sākumam.

Pēc sacelšanās apspiešanas kazaku pilsētas nodedzināja, izbēgušos zemniekus atdeva viņu īpašniekiem, Donas apgabals zaudēja neatkarību. Lai gan sacelšanās cieta sakāvi - tā bija stihiska, lokāla, zemnieki ticēja ķeizaram, tā tomēr deva spēcīgu triecienu dzimtbūtnieciskajai iekārtai.

Saites.
Kazaki.
Dzimtbūšana.