Aliens

Bizantistika

Zinātņu komplekss, kas pētī Bizantijas vēsturi, tiesības, valodu un kultūru.

Bizantistika izveidojās XIX gs. 2.pusē. Interese par Bizantijas vēsturi un kultūru radās jau agrīnajos viduslaikos Aizkaukāzā, dienvidu slāvu zemēs un Senajā Krievzemē.
Rietumeiropā par Bizantiju sāka interesēties XV-XVI gs. Francijā bizantistikas pamatus lika Š.Dikanžs, Lielbritānijā - E.Gibons. No XVII gs. vidus līdz XVIII gs. sākumam Parīzē izdeva Bizantijas vēstures pieminekļu krājumu daudzos sējumos.
No 1828.gada Bonnā (Vācija) sāka izdot tādu pašu sakopojumu. Šos avotus bizantisti izmanto vēl mūsdienās. Ievērojamākie vācu bizantisti bija K. de Bors, K.Krumbahers.
Bizantisti Krievijā: V.Vasiļjevskis 1894.gadā nodibināja žurnālu "Vizantijskij vremeņņik," F.Uspenskis, N.Skabalanovičs u.c. 
Pēc I un II Pasaules kariem bizantistika strauji attīstījās vairākās Eiropas valstīs un ASV. Regulāri notiek starptautiski bizantistu kongresi. 1955.gadā izveidota Starptautiskā bizantistu asociācija.
Pirms II Pasaules kara PSRS bizantistikas centri bija Pēterpilī (tolaik Ļeņingrada), pēc kara arī Maskavā, Sverdlovskā, Tbilisi u.c. No krievpadomju pētniekiem minami A.Každns, M.Ļevčenko, V.Lazarevs, Ņ.Piguļevska, Z.Udaļcova u.c. Galvenie krievpadomju laika bizantikas pētniecības rezultāti sakopoti kolektīvā darbā "Bizantijas vēsture" (1.-3., 1967.g.).

Bizantisti akcentē Bizantijas sabiedriskās iekārtas konservatīvās iezīmes, raksturo Bizantiju kā sevišķa tipa Austrumu sabiedrību, kuras attīstība bijusi gluži vai pretēja Rietumeiropas attīstībai feodālisma laikmetā.

Saites.
Bizantijas impērija (395.-1453.g.).
Vēsture un vēsturnieki.