Algonkini
- Detaļas
- Publicēts 20 Aprīlis 2015
- Autors Redaktors
Ziemeļamerikas indiāņu tautiņu grupa, kas šodien mīt galvenokārt Kvebekas provincē Kanādā.
Skaits. Ap 180 000 (1974.g.).
Valoda. Algonkinu valodas veido grupu, kas pieder algonkinvakašu saimei.
Vēsture. Pirms eiropiešu kolonizācijas dzīvoja milzīgā teritorijā no Atlantijas okeāna līdz Klinšu kalniem.
Sadalījās 4 teritoriālās grupās:
- ziemeļautrumu grupā (kri, naskapi, montaņi, mikmaki u.c.);
- piekrastes grupā (abenaki, naraganseti, masačūseti, ponhatani). Šī grupa gandrīz pilnīgi tika iznīcināta jau kolonizācijas sākumā;
- centrālā grupā (delavari, mohikāņi, maiami, ilinoisi, otavi, odžibvi, šauni, algonkini, menomini). Šī grupa atstājusi pēdas mūsdienu Amerikas toponīmos;
- rieteņu grupā (siksiki - "melnkāji," čeijeni, arapahi, acini).
Tagad algonkinu cilšu atliekas izkaisītas indiāņu rezervātos ASV (100 000 cilvēku) un Kanādā (75 000 cilvēku).
Nodarbošanās. Zemkopība (ASV), medības un meža darbi (Kanādā).
Zēnu iniciācijas rituāls - visokkan. Iesvētāmos zēnus noved atsevišķā klusā vietā, bieži vien norobežotā un pieaugušo cilts vīriešu apsargātā. Te zēni lieto visai iedarbīgu narkotisko līdzekli - visokkan (simtkārtīgi iedarbībā pārspējot LSD).
Šī rituāla mērķis ir izdzēst no zēnu apziņas visas bērnības atmiņas. gadoties, ka jauniešiem pilnīgi zūd atmiņa tā, ka tie aizmirst savus vecākus vai pat kļūst mēmi.
Pēc šāda pārbaudījuma izturēšanas jauniešus atgriež mājās. Tomēr ja pēc tam nnoskaidrojas, ka bērnības atmiņas saglabājušās, zēnus vēlreiz pakļauj visokkan pārbaudījumam. Tā tas var notikt vairākas reizes.
Saites.
Ziemeļamerikas indiāņi.
