Aliens

Andropovs, Jurijs (1982.-1984.g.)

Krieviski - Юрий Владимирович Андропов.

VDK vadītājs un PSRS KP 1.sekretārs, kas savā tikai 15 mēnešu neilgajā valdīšanas posmā mēģināja reformēt Padomju Savienību ar čekistiski-administratīvām metodēm, neko nemainot politiskajā sistēmā.

Radniecība. Žīds, visu dzīvi savu tautību slēpa (kriptožīds).

Dzīvesgājums.
Andropovs kā VDK vadītājs. Andropovs bija pirmais, kas nodibināja čekas sastāvā pretterorisma vienību „A” - tā vēlāk tā kļuva par vienību Alfa. 80.gados tā apkaroja teroristus Ordženikidzē.

1981.gada 3.marta CK plēnumā (ievēlēta PSKP XXVI kongresā) ievēlēts par vienu no CK Politbiroja locekļiem.

Andropovs kā PSRS KP 1.sekretārs (1982.-1984.g.). Kļuvis par 1.sekretāru, sāka cīņu pret dzeršanu ar dažādu ierobežojumu palīdzību.
Bija VDK priekšsēdētājs.
Tika izvēlēts par PSKP CK ģenerālsekretāru 1982.gada novembrī.

Cīņa par disciplīnu. 1983.gada augustā tika pieņemts "slavenais" PSKP CK un PSRS Ministru padomes kopējais lēmums "Par sociālistiskā darba disciplīnas nostiprināšanu" ("Об укреплении социалистической трудовой дисциплины"). Šā lēmuma sekas izbaudīja uz savas ādas "padomju darbaļauži." Darbaļaudis tika "vājāti" kafejnīcās un kinoteātros, pārbaudot, vai viņiem šai laikā nav jābūt darbā.
Diezin vai Andropovs uzskatīja zemo darba disciplīnu par galveno padomju impērijas problēmu, tomēr uzskatīja par nepieciešamu ieviest kārtību šai jomā. Pasākumos tika iesaistīta milicija, tautas kārtībnieki (народныe дружинники), kam uzdeva pārbaudīt visus darbadienās apkārtklīstošos. Tramdīti tika arī studenti un skolēni,kas atradās brīvsolī mācību laikā. Cilvēku pārbaudes kinoteātros, veikalos, atpūtas parkos ātri ieguva "Andropova tvarstīšanu" ("андроповские облавы") nosaukumu.
Pasākumi par darba disciplīnas nostiprināšanu esot devuši savus rezultātus - vismaz tā apgalvoja padomju oficiālā propaganda un statistika. Precīzāk - darba ražīgums esot pieaudzis par 6%. Protams,ka pēc Andropova nāves visas šīs akcijas izbeidzās.

Cīņa pretkorupciju. Par korupciju tika nošauts Maskavas gastronoma Jeļisejevskij direktors, un tika pastiprināta brīvdomājošo vajāšana.

Ārpolitika. Andropova laikā arī pieauga starptautiskais sasprindzinājums, turpinājās karš Afganistānā un padomju iznīcinātājs notrieca Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu.

Samantas Smitas vēstule. Maza amerikāņu meitenīte Samanta Smita bija uzrakstījusi vēstuli savas valsts lielākajam ienaidniekam - Padomju Savienībai. Tās vadītājs Andropovs viņai patiesi arī atbildēja. Vēstulē Samanta bija jautājusi, kāpēc viņš vēlas karu, par ko daudzināja ASV masu mediji. Abu vēstuļu sarakste neizmainīja vēstures ritējumu, taču nedaudz atslābināja Aukstā kara spriedzi abās dzelzs priekškara pusēs.  

Nāve. Andropovs nomira 1984.gada februārī.

Andropovs un Latvija. Andropovs nekad nav viesojies Latvijā, taču saistība ar mums ir tāda, ka pastiprinātajā brīvdomātāju vajāšanā 1983.gadā pēdējoreiz Latvijā tika tiesāti un uz padomju soda nometnēm aizsūtīti latviešu pretošanās kustības redzamākie darbinieki Gunārs Astra un Lidija Doroņina-Lasmane.

Saites.
Krievijas ķeizari (?-1917.g.).
Padomju Savienība (1924.-1991.g.).