Aliens

Atlatls

Cilvēka rokas garums un spēks nosaka ierobežojumus precīzam šķēpa mešanas attālumam un lidojuma ātrumam. Kaut kad vēlajā paleolītā, tā pēdējā posmā, ko zinātniskajā literatūrā sauc par epipaleolītu (20 000-10 000 g.pmē.), vairākās vietās šai problēmai tika rasts risinājums, izgudrojot šķēpmetēju. Šis palīglīdzeklis ļauj nosacīti pagarināt cilvēka roku un, to prasmīgi izmantojot, šķēpu var aizmest pat 100 metrus tālu. Metiena precizitāti gan iespējams nodrošināt tikai līdz apm. 50 m attālumam. Eiropas arheoloģiskajās vietās ir atrasti vairāki šķēpmetēji, kas datēti ar 18 000 līdz 11 000 gadu senatni. Parasti tie ir izgatavoti no kaula vai raga un ir ap 30-50 cm gari; nereti izrotāti ar iegrebumiem, kuru vidū biežs motīvs – medījamie dzīvnieki. Netiešas liecības par šķēpmetēja pielietošanu iegūtas no vēl senākas - 30 000 gadu pagātnes.

Ziemeļamerikā, kur šķēpmeti pēc acteku vārda parasti sauc pat atlatlu, senākais šī rīka eksemplārs uziets 2020.gadā, izrakumos Sanestebanas grotā, Ziemeļfloridā. Līdz ar atlatlu grotā atrada arī dzīvnieka ādas gabalu, noasinātus šķēpu galus, strēlas (šķēpu vai bultu koka daļas) ar un bez iestiprinātiem krama ieliktņiem. Vairums priekšmetu bija salauzti. Atradums datēts ar aptuveni 7000 gadu senatni.

Saites.
Pīķi un šķēpi.