Pīķi, šķēpi
- Detaļas
- Publicēts 17 Marts 2016
- Autors Redaktors
Mežmajskas alā uzieti vecākie, ar 70 000-80 000 gadu senatni datētie, Eiropā atrastie neandertāliešu darinātie kaula šķēpu uzgaļi.
Cilvēka rokas garums un spēks nosaka ierobežojumus precīzam šķēpa mešanas attālumam un lidojuma ātrumam. Kaut kad vēlajā paleolītā, tā pēdējā posmā, ko zinātniskajā literatūrā sauc par epipaleolītu (20 000-10 000 g.pmē.), vairākās vietās šai problēmai tika rasts risinājums, izgudrojot šķēpmetēju. Šis palīglīdzeklis ļauj nosacīti pagarināt cilvēka roku un, to prasmīgi izmantojot, šķēpu var aizmest pat 100 metrus tālu. Metiena precizitāti gan iespējams nodrošināt tikai līdz apm. 50 m attālumam. Eiropas arheoloģiskajās vietās ir atrasti vairāki šķēpmetēji, kas datēti ar 18 000 līdz 11 000 gadu senatni. Parasti tie ir izgatavoti no kaula vai raga un ir ap 30-50 cm gari; nereti izrotāti ar iegrebumiem, kuru vidū biežs motīvs – medījamie dzīvnieki. Netiešas liecības par šķēpmetēja pielietošanu iegūtas no vēl senākas - 30 000 gadu pagātnes.
Ziemeļamerikā, kur šķēpmeti pēc acteku vārda parasti sauc pat atlatlu, senākais šī rīka eksemplārs uziets 2020.gadā, izrakumos Sanestebanas grotā, Ziemeļfloridā. Līdz ar atlatlu grotā atrada arī dzīvnieka ādas gabalu, noasinātus šķēpu galus, strēlas (šķēpu vai bultu koka daļas) ar un bez iestiprinātiem krama ieliktņiem. Vairums priekšmetu bija salauzti. Atradums datēts ar aptuveni 7000 gadu senatni.
Pīķi. Duršanai paredzēti aukstie ieroči, garo šķēpu paveids. Izmantoja kājnieki līdz XVIII gs. sākumam un kavalēristi līdz XX gs. sākumam. Kavalērijā pīķis iemiesoja visu cilvēka un zirga spēku, kas koncentrējās pīķa smailē. Trieciens ar tādu ieroci varēja radīt ārkārtīgi graujošas sekas. Tomēr visbiežāk kavalēristam pīķisbija vienreizējs ierocis, kas izgāja no ierindas pēc pirmā trieciena. Tas bija nāvi nesošs, taču kaujā mazefektīvs. Plaši izmantots un traumējošs ierocis bruņinieku turnīros.
Pīķneši. Kājnieki vai jātnieki virknē Eiropas valstu armiju XVI-XVIII gs. sākumam. To pamata ierocis bija 3-4 m garš šķēps vai pīķis tuvcīņai. Pīķi bija lēti izgatavojami un, pareizi pielietoti, varēja kļūt par svarīgu kājnieka ieroci cīņā pret kavalēriju.
Krievu armijā pīķnešu nosaukums - kopeiščiki.
Raksti.
Šķēpu senākā vēsture.
