Apgraizīšana, apgraizīšanās rituāls
- Detaļas
- Publicēts 26 Augusts 2022
- Autors Redaktors
Sens reliģisks rituāls, kas izpaužas kā pipeles priekšādiņas nogriešana vīrietim.
Šis rituāls radies pirmatnējā sabiedrībā kā viena no iesvētīšanas ceremonijām, ar ko atzīmēja jaunekļa pāreju ģints vecākajā grupā. Līdzīgi mocību rituāli, piemēram, zobu izsišana u.c. miesas bojājumi, kas saistīti ar jaunekļu vīrišķības pārbaudi, bija arī senajiem arābiem, afrikāņiem, austrāliešiem u.c. tautām to pirmatnējos laikos.
Apgraizīšanā Senajā Ēģiptē. Senākā zināmā apgraizīšana.
Apgraizīšana judaismā. Daudzas jūdu reliģiskās ceremonijas izveidojušās sirmā senatnē. Tad radusies arī apgraizīšanas ceremonija, kas pirmatnējās ciltīs kādreiz pastāvēja kā puisēnu iesvētīšana par ģints kopienas locekļiem un saglabājusies daudzās seno Austrumu tautās. Vecajā derībā teikts, ka Dievs kungs licis Jozum Nuna dēlam veikt "Izraēļa dēlu" apgraizīšanu ar akmens nažiem, kas liecina par apgraizīšanas ļoti seno izcelsmi.
Romiešiem rakstītās vēstules autors atzīst, ka apgraizīšana kā simbols Jāves līgumam ar žīdiem nepieciešama, bet tikai kristiešiem, kas cēlušies no žīdiem. Turpretim pagāniem, pēc vēstules autora domām, pietiek ar "bauslības noteikumu" ievērošanu, t.i. judaistu rituālos priekšstatus, bet bez apgraizīšanas, kas pagānos sacēla izsmieklu. (II, 26.)
Apgraizīšanās kristiešiem. Tā kā pirmsākumos kristietība bija viena no judaistu sektām, tās locekļiem arī bija raksturīgs apgraizīšanās rituāls.
Vēlāk, kad kristietībā parādījās tendences atšķelties no judaisma un veidot patstāvīgu reliģiju ar savu ideoloģiju, savstarpējā kristiešu polemikā pārādījās iebildumi pret apgraizīšanu, kā vienu no žīdu reliģiskajiem rituāliem. Piemēram, Pāvila vēstulē romiešiem autors (iespējamais Pāvils!) atzīst, ka apgraizīšana kā simbols Jāves līgumam ar žīdiem nepieciešama, bet tikai kristiešiem, kas cēlušies no žīdiem. Turpretim pagāniem, pēc vēstules autora domām, pietiek ar "bauslības noteikumu" ievērošanu, t.i. judaistu rituālos priekšstatus, bet bez apgraizīšanas, kas pagānos sacēla izsmieklu. (II, 26.)
Vēlākajā vēstulē galatiešiem jūdu "bauslība" saukta jau par "kalpošanas jūgu," bet par apgraizīšanu teikts ļoti asi: "...ja jūs topat apgraizīti, tad Kristus jums neder nenieka." (V, 1.-4.) Turpat par vienīgo un galveno prasību ticīgajiem izvirzīta tēze: "...cilvēks netiek taisnots caur bauslības darbiem, bet caur ticību uz Jēzu Kristu." (II, 16.) Tāds apgalvojums krasi izbeidza sakarus ne tikai ar judaismu, bet arī ar visām citām reliģijām pirms kristietības, jo tā atteicās no "darbiem," ar ko jāsaprot rituālo priekšstatu ievērošana. Aicinājums "Tur nav ne žīds, ne grieķis, tur nav ne kalps, ne svabadnieks" (III, 28.), kā jau minēts, daudzcilšu un daudzvalodu Romas impērijā bija spēcīgākais ierocis kristietības sludināšanai tautas masās. Šis izteiciens deva kristietības sludinātājiem visiedarbīgāko ieroci cīņā pret citām senatnes reliģijām.
Apgraizīšana islāmā - Sunneta. Islāmā rituālā apgraizīšana aizgūta no senajiem Arābijas kultiem.
Islāmā, tāpat kā judaismā, apgraizīšanas rituālam dots jauns izskaidrojums. Apgraizīšana ir reliģiskās piederības ārējā pazīme un reizē ar to kalpo musulmaņu atšķiršanai no citticībniekiem, iedveš ticīgajiem fanātisku ideju par islāma pārākumu.
Saites.
Reliģijas un reliģiozitāte.
