Aliens

Stūršena ezera briesmonis

Ūdens nezvērs, kas, iespējams, mīt Sturšena ezerā Zviedrijā.

Sturšena ezers. Zviedrijā. Pats dziļākais valstī, atrodas vidienē un piekalnē, Jemtes novadā. Blakus atrodas Esterzundes pilsētiņa, kura tādā veidā pievilina tūristus. 

Apraksts. Aculiecinieki parasti apgalvo, ka redzējuši "lielai čūskai līdzīgu radību ar izciļņiem uz muguras, nelielu galviņu, apmēram tādu kā kaķim vai sunim, un kaklam pieglaustām ausīm - vai varbūt spurām." 10 pēdu garumā, divi pāri lielu pleznu, garš tievs kakls un maza galviņa. 

Aculiecinieki. Liecības par radījumu nāk kopš 1635.gada un tās ir ap 200.
Klasiskā leģenda, ko 1635.gadā Herdālē pierakstījis vikārs Mogens Pedersens. Leģenda vēsta, ka "divi troļļi, kas stāvēja Storsjön krastā un katrā katlā kaut ko vārīja" ir saistīta ar Zviedrijas vistālāk uz ziemeļiem esošo rūnu akmeni, kas mūsdienās atrodas Frēsönā.
Pirmo reizi par viņu vairāk sāka runāt XX gs. sākumā, kad izplatījās stāstiņi par to, ka nezvērs bija vajājis cilvēkus ezera krastos. Pēc tam, kad radījums tika pārbiedējis divus garāmgājējus, vietējie iedzīvotāji sameistaroja viņam cilpu lamatas, taču no tām viņš veiksmīgi izvairījās. Tad tika noalgots harpunētājs, kas veselu gadu dežūrēja piekrastē, bet tā arī ne reizes netika briesmoni ieraudzījis. Tādejādi baumas pamazām  norima, tomēr vietējie iedzīvotāji stāsta, ka briesmonis nekur nav pazudis un daudzo gadu laikā pa reizītei parādoties virs ūdens.
Nesen atkal esot parādījušās pēdas, un bijušas jaunas liecības.
1998.gada jūnijā izdevās zviedru Nesiju uzņemt filmā. Tad vēlreiz tika mēģināts noķert vai kaut ieraudzīt briesmoni. Šajā ekspedīcijā ņēma dalību arī krievu avīzes "Комсомолькaя правдa" korespondente Natālija Gračova (Наталья Грaчeвa). Šis mēģinājums, tāpat kā daudzi citi, nevainagojās panākumiem.
Pēdējo reizi tas redzēts 2007.gada jūlijā.
Cerot atminēt šo mīklu, Svenstavikas tirgotāju apvienība sadarbībā ar Bergas vietējo pašvaldību jūnijā izvietoja ezerā sešas novērošanas kameras, tostarp divas zem ūdens. Apvienība arī algo cilvēku, kurš katru dienu pārskata visu uzņemto materiālu. Projekts līdz šim izmaksājis jau aptuveni 400 000 kronu (30 000 Ls). Kā ziņu aģentūrai AFP pavēstījis apvienības vadītājs Gunnars Nilsons, ceturtdien neilgi pēc pusnakts kamerai izdevies fiksēt kādu dzīvu būtni. "Un tas noteikti nebija nedz liels asaris, nedz līdaka, par to mēs esam droši," - viņš piebildis.
Uzņemtajā attēlā, kas ievietots "Stūršena briesmonim" veltītajā interneta vietnē "http://www.storsjoodjuret.nu/," cauri krēslainajam ūdenim var saskatīt tādu kā lielas čūskas līkumu. "Ar modernas kameras palīdzību fiksēts dzīvas būtnes šūnu radītais siltuma starojums. Tas ir ļoti aizraujoši un iespaidīgi," - izteicies Nilsons. Tirgotāju apvienības vadītājs nav noliedzis, ka viens no projekta mērķiem ir arī atdzīvināt saimniecisko rosību Stūršena krastos. "Šis radījums mums tiešām palīdzējis," - viņš piebildis.
Drīzumā paredzēts uzstādīt vēl divdesmit kameras, lai turpinātu novērojumus arī ziemā, kad ezeru klās ledus. Viena no tām atradīsies 30 m dziļumā.

Saites.
Ūdens briesmoņi.
Zviedrija.