Aliens

Nibiru

"Krustošanās planēta," "planēta, kas krustojas" vai „šķērsojošā planēta.”

Astronomi nezina par Nibiru eksistenci, bet tie nedaudzie, kuri iesvētīti senos noslēpumos, ar savām zināšanām nedalās ar pārējo pasauli. Nibiru nav parasta Saules sistēmas planēta, tā nekustas pa apļveida orbītu, kā citas, bet gan pa ļoti ekscentrisku, komētai līdzīgu orbītu, reizi 3600 gados pietuvojoties Zemei. Daudzi tic, ka kaut kad nākotnē Nibiru atkal pietuvosies Zemei. Daži pat ir pārliecināti, ka tas jau ir noticis 2003.gada maijā, bet cilvēki par to neuzzināja, jo varas iestādes slēpj informāciju. Pavisam nedaudzi no šīs grupas apgalvo, ka paši novērojuši Nibiru planētas kustību.

Saskaņā ar ekstravagantā pētnieka Z.Sitčina apgalvojumiem - šumeru vēsturiskajiem avotiem, īpatnēja Saules sistēmas planēta - ienācēja. Līdz mūsu dienām nonākušās šumeru ķīļraksta plāksnītes vēsta par to, ka ļoti sen saules sistēmā notikusi sadursme starp senplanētu Tiamatu un ienācēju planētu Nibiru. Katastrofas rezultātā radās mūsu Zeme, tai pievienojās Mēness un avārijas atlikumi izveidoja Asteorīdu joslu.

Nibiru tikā turpināja savu ceļu. Šumeri Nibiru sauca arī par "ļauno planētu," jo katra tās ienākšana Saules sistēmā reizi 3600 gados izraisa jukas un katastrofas. Pēdējo reizi tā varētu but izsaukusi tā saucamos Lielos plūdus.

Līdz pat šodienai ir mīkla, no kurienes šumeri ieguvuši šādas zināšanas. Tieši šumeru astronomi iedalīja debesjumu zodiaka zīmēs un zināja par visu saules sistēmas planētu izcelšanos.

Mūsdienu astronomi gan noliedz šādas planētas esamību. Viņa gan tikusi meklēta jau sen un 1997.gadā aiz neptūna un plutona pat kaut kas tāds esot atrasts. Tai piešķirts numurs 1996TL66, tā ir masīva, šķērsgriezumā 490 km. Pa izstieptu elipses formas orbītu griežas ap Sauli. Pietuvojas Saulei par 35, un attālinās par 130 astronomiskajām vienībām.

Nav īsti tādas pārliecības, ka šumeru plāksnītēs patiesi varētu būt sarakstītas šādas lietas. Šo teoriju savās grāmatās izklastījis Amerikas žīdu publicists Zakarija Sitčins, un, iespējams, visa šī Nibiru jezga ir viņa iztēles auglis.

Vēsture. XVIII gs. beigās astronomi pēc Bodes likumības izteica hipotēzi, ka vietā starp Marsu un Jupīteru ir bijusi kāda planēta. XIX gs. pirmajā dienā itāļu astronoms Džuzepe Piaci tieši šai rajonā atrada ļoti mazu planētu – tikai 485 jūdzes šķērsgriezumā, un nosauca to par Cerēru. 1804.gadā tādas mazās planētas bija jau četras, bet šodien zināmas ap 3000.
Amerikāņu astronoms Hoberts Rigtons, pētot Urāna un Neptūna perturbāciju, izteica pieņēmumu, ka Saules sistēmā ir vēl kāda – desmitā planēta. Tās orbīta ir ļoti izstiepta, pilns tās apriņķošanas periods esot 3600 gadu.
1945.gadā Augšēģiptē esot uzieti kaut kādi papirusi, kuros aprakstīta šumeru planēta Nibiru, no kuras ieradušies Atnācēji uz mūsu planētu (visdrīzāk, fufelis no „Noslēpumi un fakti”).
Krievu zinātnieks S.V.Orlovs 1950.gadā saskaņā ar grieķu leģendu nosauca šo mītisko bijušo planētu par Faetonu („ratiem”). Visi asteroīdi griežas vienādā virzienā ap savu asi, līdz ar to secināms, ka tie radušies no viena debesu ķermeņa. 
Amerikāņu hipotēze (2016.g.). 2016.gada janvāra beigās presē parādījās ziņa, ka amerikāņu astronomi Konstantīns Batigins un Maiks Brauns ar matemātiskās modelēšanas un datorsimulācijas palīdzību atraduši pierādījumus par 9.Saules sistēmas planētas esamību. Objektam esot izstiepta orbīta, kas ir aptuveni 20 reižu tālāk no Saules, nekā tās tālākai planētai Neptūnam. Nu, vai tas Jums neatgādina nostāstus par Nbiru?

Kādēļ to nevar ieraudzīt. Tik tālu kosmosā tā neatstaro Saules gaismu.

Raksti.
Nibiru atgriešanās jeb 9.planēta no Saules.

Saites.
Zakarijs Sitčins (1920./22.-2010.g.).
Saules sistēma.