Aliens

Nampas lelle

Nampa doll.
Maza māla figūriņa kpā ar mazām māla lodītēm, kas atrasta 90 m dziļumā Aidahas pavalstī ASV un uzdod  pagaidam neatbildamu jautājumu par tās pagatavotāju.

Apraksts. Materiāls - māls.
Garums - mazāk par 4 cm.
Apaļa galva ar nedaudz iezīmetām acīm un muti. Plati pleci, resnas kājas un rokas. Kreisā kāja līdz pusei nolauzta un zudusi.
Uz rumpja ir vairākas ģeometriskas detaļas, iespējams, tie bijuši mēģinājumi atveidot apģērbu.
Krūtis tikko izceltas, tomēr figūriņa atzīta par sievieti.

Atrašana un izpēte. Uzieta 1889.gada augustā Nampā, Aidahas pavalstī ASV, 90 m dziļumā smilšu slānī, kad strādnieki raka akas, mēģinot uziet pazemes ūdeņus. No vienas tāds dziļas šahtas-akas kopā ar sīkām māla lodītēm sūknis izcēla mazo figūriņu, ko atrada M.A.Kurtz.
Ģeologi šo slāni datē kā 2 mijonus gadu vecu, kad Ziemeļamerikā nebija ne vēsts no cilvēkiem un to priekštečiem. Pasaulē tomēr pirms 2,3 miljoniem gadu bija parādījušies Homo habilis ar primitīviem instrumentiem - cērtēm un kasīkļiem.
Iesākumā aplūkoja iespēju, ka lellīte šahtā iekritusi no augstākiem slāņiem, taču vēlāka pārbaude parādīja, ka priekšmetam no malas tas būtu ļoti sarežģīti. 
Senlietu speciālisti tūdaļ pievērsa uzmanību rudajiem dzelzs oksīda traipiem, kas atradās pat visgrūtāk pieejamās lellītes vietās. Tas norādīja, ka tā patiesi ļoti ilgi gulējusi zem zemes. Tādi pat oksīda traipiņi bija arī uz mazajām māla lodītēm.
Pēc vienas no versijām šī figūriņa bijusi pagatavota vēlā paleolīta laikā, kad Eiropā gatavoja tā saucamās "venēras." Tomēr šai lellītei nav nekādas līdzības ar "venēru" stilu.
1979.gadā lellīti pētīja profesors Alberts Raits no Oberlīnas koledžas. Viņš uzskatīja, ka lellīti nebija pagatavojis bērns, bet gan pieaudzis cilvēks ar zināmām prasmēm.
Ilgus gadus šī lellīte speciālistiem bija diskusiju objekts, taču pamazām par viņu aizmirsa.

Atrašanās vieta. Mūsdienās tā nav zināma. Pēdējās ziņas par to ir no 1979.gada, ka lellīti pētīja profesors Alberts Raits no Oberlīnas koledžas.

Saites.
Aidahas pavalsts.