Aliens

Kostarikas akmens lodes

Las Bolas Grandes.
Apaļas formas akmens lodes, kas haotiski izmētātas ap Palmāras ciemu DA Kostarikā, Dikvisas upes grīvā, Nikojas pussalā un Kaņjo salā Kostarikas Klusā okeāna piekrastē.

Apraksts. To kopējais daudzums tiek skaitīts simtos un pat tūkstošos. Doktors S.Lotrops pētījis Kostarikas lodes XX gs. 50.gados un izteicis hipotēzi, ka šīs lodes varētu būt kādas milzīgas zvaigžņu kartes sastāvdaļas. Ja tās būtu mākslīgas cilmes, tad varētu pieļaut domu par ĀC līdzdalību, jo bumbas ir ārkārtīgi labi apstrādātas.

Skaidrojumi. Skeptiķi atzīmē, ka tādas lodes ģeoloģijā ir zināmi kā kristalizācijas procesā veidojošies ieslēgumi, kas norisinās virzienā no centra uz perifēriju. Vienu tādu nelielu lodveida ieslēgumu varam apskatīt mūsu pašu Rīgas Dabas muzejā. Vēl domāts, ka tos nogludinājis ledājs, kas gan ir mazticami.
____________________

Atrašanās vieta. Milzu lodes Las Bolas Grandes atrodas visas Kostarikas puķu dārzos un pļaviņās, tālu no atrašanas vietas Kostarikas džungļos - Dikidas upes deltas mūžamežos, ap Palmāras ciemu.

Skaits. Pašlaik ir zināmas gandrīz 300 tādas lodes.

Ložu atklāšana un izpēte. XX gs. 30.gados amerikāņu firmas United Fruit Company strādnieki Kostarikā izcirta lielus mūžamežu apgabalus, lai ierīkotu banānu plantācijas. Cirzdami Dikidas upes deltas mūžamežus, strādnieki izdarīja sensacionālu atklājumu. Dziļi mūžamežu vidū strādnieki atrada pirmās "Lielās lodes" (Las Bolas Grandes). Tās bija milzīgas, absolūti pareizas formas akmens lodes līdz pat 2,5 m diametrā. Lodes bija izvietotas plašā teritorijā, daļēji iegrimušas zemē un apaugušas ar džungļu augiem.
Drīz vien pēc tam, kad strādnieki bija atraduši milzu akmens lodes, uz Kostarikas džungļiem devās amerikāņu arheoloģe Dorisa Stouna. 1943.gadā viņas pētījumu rezultāti tika publicēti arheoloģijas akadēmiskajā žurnālā ASV.
1948.gadā amerikāņu arheologs Dr.Semjuels Lotrops no Hārvardas universitātes Dikidas upes deltā Kostarikā uzsāka akmens ložu izpēti. Taisnību sakot, viņš tās uzgāja gluži nejauši. Ceļā uz viesnīcu Dr.S.Lotrops ieraudzīja ceļa malās un turīgāko iedzīvotāju dārzos mājas priekšā milzīgas granīta lodes.
Dr.Semjuela Lotropa pētījumu rezultātus publicēja 1963.gadā. Tā bija visai pamatīga publikācija ar rajonu, kur atrastas akmens lodes, kartēm, māla trauku un metāla objektu, kas tika atrasti līdzās lodēm, aprakstiem, fotogrāfijām, mērījumiem un akmens ložu un to savstarpējā izvietojuma zīmējumiem.
Taču Lotrops bija ieradies par vēlu. Daudzas lodes bija kļuvušas par rotājumu lielo zemes īpašnieku dārzos, sabiedrisko ēku priekšā un parkos. Trūcīgākie zemnieki lodes vai nu aizvāca vai arī uzspridzināja. Daudz akmens ložu cilvēki sasita, cerēdami iekšā atrast zeltu. Protams, nekāds zelts netika atrasts, bet liels skaits artefaktu gan tika neatgriezeniski zaudēts. Tāpēc Lotropam nebija iespējams noteikt pat precīzu akmens ložu skaitu. Taču viņš saprata, ar kādu problēmu saskāries.

Skaidrojumi. Par to kā, akmens lodes tapušas izskanējušas vairākas teorijas. Daži arheologi uzskata, ka virsējais slānis berzts ar dzīvnieku ādām un smiltīm, līdz izveidojusies apaļa forma. Citiem šķiet, ka vispirms ieža virskārta kalta ar akmens instrumentiem, tad akmens karsēts, lai to vieglāk būtu slīpēt un iegūt lodes formu. Lielākās lodes tika arī pulētas.
Par šīm lodēm savu viedokli paudis arī slavenais šveicietis Ēriks fon Dēnikens, nosaucot tās par „bumbām,” ar kurām spēlējušies dievi. Dēnikens un viņa piekritēji apgalvoja, ka salīdzinot vienas lodes diametru vairākās vietās, tas esot atšķīries tikai par dažām milimetra tūkstošdaļām. Kritiķi gan iebilst, ka patiesībā šī atšķirība var sasniegt pat 5 cm. Tā kā akmens lodēm tik ideāli precīzas formas nav. Dēnikena pārspīlējumus par akmens ložu lielumu, svaru un izmantošanas mērķiem, ar vienkāršu mērījumu palīdzību atspēkojis vadošais Kostarikas ložu pētnieks, arheologs un antropologs Džons V.Hūpss no Kanzasas Universitātes (vai tiešām?!!!).

Apraksts. Kostarikas lodes ir veidotas no ļoti cietiem materiāliem un ir samērā precīzas formas. Lielākā daļa akmens ložu veidotas no granodiorīta, kas ir ļoti ciets vietējā granīta paveids. Dažas akmens lodes ir no cietā piejūras apvidus gliemežkaļķakmens.
Akmens lodes ir dažāda lieluma. Mazākās lodes ir aptuveni 10 cm diametrā un tās sver dažus gramus. Lielākās lodes sasniedz pat 2,5 m diametrā. To svars ir 16 t. Tieši lielajām akmens lodēm ir raksturīga precīza forma. Mazākie akmeņi bieži ir ovāli vai olveidīgi, tādēļ te, dabiski, nevar runāt par lodēm vārdā tiešā nozīmē. Vai nav apbrīnojami, ka tieši 16 t smagās lodes ir ideāli apstrādātas, nevis mazie akmeņi. Turklāt mazākiem, ovāliem akmeņiem pa lielākai daļai ir dabiska izcelsme, ko nevar apgalvot par lielajiem milzeņiem.
Pēc arheologu aprakstiem, lodes bija izvietotas noteiktā kārtībā, veidojot noteiktas grupas. Akmens lodes atradušās trīsstūra un kvadrāta formas grupās vai arī garās taisnās līnijās, kas vērstas uz ziemeļiem, dienvidiem vai noteiktiem punktiem pie horizonta. Tādēļ arheologi izteikuši domu, ka tās kalpoja kā noteiktu gada periodu atzīmes atkarībā no saules lēkta un rieta laika. Jāsaka, ka sākotnēja atrašanās vietā pašreiz atrodas nedaudz akmens ložu. Šī iemesla dēļ ir grūti pārbaudīt pirmo arheologu veiktos mērījumus un salīdzināt ar netālu esošām arheoloģisko atradumu vietām, lai noteiktu to savstarpējo saistību.
Perfekti apaļo akmeņu izcelsme vēl joprojām ir neizskaidrojama. Lielākā daļa akmeņu, kuri tikuši izmantoti sfēru izveidē, ņemti no kalnu pakājes, tālu no vietas, kur tie atrasti. Pētnieki uzskata, ka ieža formas pārveidošana uzsākta turpat nogāzē, bet vēlāk tie pārvietoti. Tomēr nav skaidrs, kā notikusi pārvietošana, jo, spriežot pēc ložu vecuma, tās radītas pirms ticis izgudrots rats. Turklāt, dažas akmens lodes atrastas uz Kaņjo salas, kura atrodas 17 kilometru attālumā no to izcelsmes vietas.
Laika gaitā cilvēki ir iznīcinājuši daudzus neparastos atradumus, tomēr Kostarikas Nacionālajā muzejā ir saglabāti pavisam 130 akmeņi, kurus nav nepieciešams restaurēt. Tomēr daudzi no viņiem vēl atrodas dziļi džungļos un zem zemes.
“Lodes mēdza simbolizēt sociālo un politisko statusu. Tās tika demonstrētas, ja ciemā ieradās kāda svarīga persona,” - teikts Kostarikas muzeja izstādē. “Jo lielāka un akurātāk nostrādāta ir lode, jo lielāks ir ciemata un tā iedzīvotāju prestižs, protams, jo vairāk lodes, jo svarīgāks ciemats,” - skaidro muzeja darbinieki.

Lodes pie Palmāras ciema. Šis ciems atrodas netālu no Panamas robežas, tā apkaimē atrodami vairāki desmiti ložu. To izvietojumā nav nekādas sistēmas, arī to skaits precīzi nav zināms, jo daudzas no tām atrodas džungļos, daļēji vai pilnīgi apbērtas ar zemi. Daļa no lodēm paceltas uz postamentiem. Vietējie iedzīvotāji pret tām izturas pilnīgi vienaldzīgi, un tiem nav ne mazākā priekšstata par to izcelsmi.

Kostarikas lodes - apaļas no dabas vai izgatavotas mākslīgi? Kā tika izgatavotas akmens lodes Kostarikas džungļos? Kur tika iegūts izejmateriāls, jo Dikidas upes deltā granīts nav atrodams? Kas izgatavoja akmens lodes? Kā tās tika pārvietotas?
Šos jautājumus uzdeva jau pirmie akmens ložu pētnieki. Zinātnei nav vienota viedokļa šajā jautājumā. Zinātnē izveidojušās divas nometnes. Pie pirmās pieder ģeologi, kuri uzskata, ka Kostarikas lodes ir veidojušās dabiski, bez cilvēka līdzdalības. Viņi akmens ložu rašanos saista ar vulkānisku darbību, kas Kostarikā risinājusies aizvēsturiskos laikos. Ģeologi apgalvo, ka tik ideālas akmens lodes var veidoties, ja izvirduma laikā vulkāniskās magmas kristalizēšanās notiek vienmērīgi. Versija ir mazticama un tai pretī runā fakts, ka lodes ir acīmredzami slīpētas, turklāt sakārtotas kaut kādā sistēmā (par to daļēji gan var runāt pagātnes formā, jo daudzas lodes atrodas turīgu cilvēku dārzos, sabiedrisku ēku priekšā un parkos). Pie tam lodes atrastas tādas vietās, kur nav vulkāniskas darbības.
Ir arī tāda versija, ka akmens apaļo formu ieguva dabiskā veidā, tiem nonākot ūdens straumē vai kā citādi. Tātad akmeņus noapaļoja ūdens straumes. Šī versija šķiet ticamāka par iepriekšējo, jo akmens lodes atrastas Dikidas upes deltā. Tomēr, daudzi momenti vienalga paliek neskaidri. Kaut vai tā iemesla dēļ, ka ložu atrašanas vietā nav sastopams neviens no minētajiem akmens paveidiem (granodiorīts un gliemežkaļķakmens).
Laikam jau tomēr, akmens lodes ir mākslīgi izgatavotas. Dr.S.Lotropam nebija šaubu, ka akmens lodes ir veidojusi cilvēka roka: „Acīmredzot akmens bumbas bijušas visaugstākās kvalitātes izstrādājumi, un tās bija gandrīz tik ideālas, ka diametru mērījumi ar lentu un svērteni neuzradīja nekādu atšķirību.” Ko te piebilst?! Lotropam pilnīga taisnība! Jautājums tikai, kā tika izgatavotas tik precīzas formas lodes?
Pirms pievēršamies šim jautājumam, daži vārdi jāpasaka par izejmateriālu ieguves vietām. Tā kā apgabalos, kur tika atrastas akmens lodes, granodiorīts nav sastopams, tad neizbēgams ir secinājums, ka tās tikušas no kaut kurienes transportētas. Tuvākā granodiorīta ieguves vieta ir Talamankas kalnos Kostarikas vidienē. Tikai nieka 48 km attālumā no Dikidas upes deltas rajona, kur tika uzietas akmens lodes. Tomēr, zinātnieki nav pārliecināti, ka tieši šeit tika iegūts izejmateriāls lodēm, kaut arī tām ir vietēja izcelsme. Zinātniekiem nav izdevies iegūt liecības, ka ložu izgatavošanai izmantotais materiāls ir ņemts tieši Talamankas kalnos.
Teoriju par akmens ložu izgatavošanu ir daudz. Ir pavisam fantastiskas teorijas, kā, piemēram, lāzera izmantošana un citplanētiešu dalība šajā procesā. Šādi apgalvojumi balstās uz pārspīlētiem uzskatiem par akmens ložu apaļās formas precizitāti. Kaut gan mērījumi uzrāda pat 5 cm nobīdi.
Akmens ložu izgatavošanas tehnika ir sarežģīta problēma. Līdz šim nav atrasti darbarīki, kas varētu būt izmantoti ložu radīšanai. Tiek pieņemts, ka šos gandrīz apaļos akmeņus cilvēki transportējuši uz vietām, kur tie vēlāk tika uzieti. Nogādājuši akmeņus paredzētajās vietās, cilvēki tiem piešķīra galīgo formu, sitot pa tiem ar akmens āmuriem un pamazām noslīpējot nelīdzenumus. Iespējams, lai nodrošinātu precizitāti, tika izmantoti koka šabloni, kaut gan tādi nekur netika atrasti. Zinātnieki saka, ka tā ir tikai hipotēze.
Pastāv hipotēze, pēc kuras granodiorītam pašam ir tendence iegūt ieapaļu formu. Šis hipotēzes piekritēji apgalvo, ka šo granīta paveidu varēja noapaļot ar īpašas tehnoloģijas palīdzību. Atsevišķas akmens bluķa daļas tikušas sakarsētas ugunī un pēc tam aplietas ar aukstu ūdeni. Krasas temperatūras maiņas dēļ no bluķa atlekušas šķembas, tā noapaļojot to vēl vairāk. Pēc tam apaļo formu noslīpējuši ar akmens darbarīkiem un nopulējuši ar smiltīm. Tādas ir teorijas par akmens ložu izveidi.

Akmens ložu vecums. Akmens ložu vecumu noteikt nav iespējams. Tās ir atrastas dažādos kultūrslāņos. Arheologi ir pārliecināti, ka akmens lodes tapušas starp 200.g.pmē. un 1500.g. Tā kā aizvēsturiskos laikos šeit nav notikusi ne liela izceļošana, ne arī ieceļošana, lodes, domājams, veidojuši mūsdienu Kostarikas iedzīvotāju ciltstēvi (protams, indiāņi). Agrākie Kostarikas iedzīvotāji nav atstājuši par sevi liecības - pierakstus par savu kultūru un pasaules uzskatu, pat ne mutvārdu liecības par sevi vai akmens lodēm.
Ir pētnieki, kuri uzskata, ka lodes izgatavotas daudz senākos laikos. Amerikāņu zinātnieks Džordžs Eriksons apgalvo, ka Kostarikas lodes tapušas pirms vairāk nekā 12 000 gadiem. To pierāda arī fakts, ka jūras dibenā atrastas lodes, kas tur bija novietotas jau tad, kad tajā vietā bija sauszeme.

Hipotēzes. Lars A.Fišingers saka, ka nav iespējams noteikt kādiem mērķiem lodes kalpojušas. Viņš vēl piebilst: „Atliek tikai būvēt drosmīgas hipotēzes un teorijas par to kādreizējo nozīmi.” Neviena no izvirzītajām hipotēzēm tā arī nav pašķīrusi miglas pārklāju šai jautājumā, jo precizitāte, ar kādu pagatavotas dažādo diametru lodes, krietni pārsniedza praktisko vajadzību pēc tās. Tāpat arī nav saprotams, kādēļ izstrādājumi, kuriem veltīts tāds darbs, tā vienkārši izmesti mētājas pa apkārtni?
Iespējams, ka arī Kostarikas teritorijā dzīvojošajiem indiāņiem bijis pazīstams akmens mĪkstināšanas noslēpums (tādas leģendas ir Inku valsts rajonos Dienvidamerikā), kas padarītu vienkār''sāku šādu ložu "ražošanu."
Un arheologi to arī čakli dara! Te būs ieskatam dažas teorijas un hipotēzes:
1. Pirmie arheologi, kuri pētīja lodes, uzskatīja, ka tās izmantotas, lai iezīmētu vadoņu kapus. Viņi šo hipotēzi pamatoja ar faktu, ka daudzas lodes bija atrastas nelielos uzkalniņos. Taču tuvumā netika atrasti nekādi apbedījumi. Tāpēc šī hipotēze nešķiet pārliecinoša.
2. Lodes tikušas uzstādītas slavenu cilvēku māju priekša kā viņu varas simbols. Kāds tam pamatojums?
3. Akmens lodes tikušas izmantotas reliģiskiem rituāliem. Tām bijis kāds sakars ar kaut kādiem kultiem un upurēšanu.
4. Lodes esot Saules un Mēness kulta relikti vai arī attēlojot visu Saules sistēmu - šādu domu izteicis Dr.L.D.Gomess, Kostarikas Nacionālā muzeja direktors.
5. Akmens lodes veikušas topogrāfisku funkciju. Tās bijušas orientieri ceļotājiem un apzīmējušas teritoriju robežas.
6. Neparastās akmens lodes esot nauda. Šī versija tiek pamatota ar faktu, ka atsevišķas ciltis līdz pat mūsu laikam izmanto akmens naudu. Akmens ložu dažādie izmēri ir tikai atšķirīga nomināla „monētas” - no visdārgākajām līdz sīkajiem „grašiem.” Tad nu gan nauda.
7. Lodēm bijusi astronomiska nozīme. Šī hipotēze ir ticamākā - tā vairākums arheologu uzskata. No pirmo arheologu aprakstiem izriet, ka lodes atradušās trīsstūra un kvadrāta formas grupās vai arī garās rindās, kas bija orientētas uz ziemeļiem, dienvidiem vai noteiktiem punktiem pie horizonta. Tās kalpojušas kā noteiktu gada periodu atzīmes atkarībā no saules lēkta un rieta laika.
8. Interesanta ir versija, ka ar akmens ložu palīdzību senie Kostarikas iedzīvotāji atveidojuši zvaigžņoto debesjumu. Katra lode simbolizējusi kādu zvaigzni. Arheologi pieņem, ka zvaigznēm senāko Kostarikas iedzīvotāju kultūrā bija reliģiska nozīmē. Šis apgalvojums varētu izskaidrot arī akmens ložu dažādos izmērus - katras lodes izmērs varbūt atbilst noteiktas zvaigznes izstarotajam gaismas daudzumam. Uz vienas lodes, kas atrodas Sanhosē Nacionālajā muzejā redzama figūra, kas apstiprina hipotēzi, ka akmens lodes simbolizē zvaigznes. Novelkot līnijas starp Pegaza, Andromedas un citu tuvumā esošo zvaigznāju zvaigznēm, redzama līdzība ar figūru, kas attēlota uz lodes. Zemāk attēlota spirāle, kas varētu būt galaktika M31. Tikai, kā senie Kostarikas iedzīvotāji varēja zināt par galaktikas spirālveida formu?! Tā ir mīkla. Visai ticama hipotēze. Tomēr laikam jau pētnieki mūsdienās esošajā ložu novietojumā nesaskata debesjumu, kas redzams no Zemes.
9. Lodes kalpojušas par orientieri kosmiskajiem kuģiem. Kurš šādu teoriju gan var ņemt par pilnu?
10. Nezināmas spēles atribūti.
11. Dekoratīvi ainaviski elementi.
12. Mehāniski izstrumenti nezināmu darbu veikšanai.
13. Taku/ceļu blīvēšanas ruļļi.

Kostarikas ložu noslēpums. Kostarikas lodes ir mīklaini pagātnes artefakti. Nezin, vai zinātniekiem izdosies atbildēt uz trim jautājumiem:
· kas izveidoja akmens lodes?
· kā akmens padarīts tik apaļš?
· kam lodes tika izmantotas?

Laikam jau būs jāsamierinās ar domu, ka akmens ložu noslēpums nekad netiks atminēts. Arheoloģe Dorisa Stouna teikusi: „Mums akmens bumbas jāpieskaita pie neizdibināmajiem megalītiskajiem noslēpumiem.”
Lars A.Fišingers raksta: „Varbūt, ja Las Bolas Grandes būtu savlaicīgi atklātas un reģistrētas, to izvietojumā varētu noteikt matemātiskas vai astronomiskas sakarības. Diemžēl tas ir nokavēts.”

Saites.
Akmens lodes.