Aliens

Akmens lodes

Nezināmas izcelsmes akmens lodes, kas sastopamas daudzviet pasaulē.

Vispazīstamākās ir Kostarikā esošās lodes, jo ir vislielākās. Ir tikušas izteiktas hipotēzes, ka šo ložu radīšanā savu roku pielikušas saprātīgas būtnes - pat ārpuszemes civilizācijas.

Skaidrojumi. Ģeologi un minerologi apgalvo, ka akmeņi ir konkrēcijas - to apaļā forma radusies tādas kristalizācijas rezultātā, kas izplatījusies perifēriski no centra uz ieža malām. Vēl viņi pieļauj, ka sava loma varētu būt arī ledus laikmetā notikušajiem procesiem.

Ticamība. Dabā reāli pastāvoši un apskatāmi objekti. Lai nu kā, zinātniekiem šobrīd nav ticama un neapgāžama izskaidrojuma šim fenomenam un tātad tas ir un vēl joprojām paliek noslēpumaino parādību kategorijā.

Lodes sastopamas pasaulē.
      ASV.
      Argentīna.
      Austrālijas Velna lodes.
      Bosnija. 
      Brazīlija.
      Ēģipte.
      Franča Jozefa arhipelāgs - Čampa salā. Politiski sala ir Krievijā, Arhangeļskas apgabalā. Sala maz izpētīta. Akmens lodēm dažādi izmēri, lielākās - pusotra cilvēka augumā, mazākās - galda tenisa bumbiņas lielumā. Daudzas izdrupušas, ko skaidro ar eroziju stiprā vēja dēļ.
      Gvatemala. Augstkalnes plato Akvablankā arī tika uzietas simtiem milzīgu akmens ložu.
      Nikaragva.
      Jaunzēlandē. Šeit akmens bumbas tiek sauktas par Mouraki Boulder un ir radījušas lielu interesi. Turpat netālu no Danīdinas apskatāms vēl kas interesants – akmens veidojumi, proti, Moeraki akmeņi ("Moeraki Boulders"). Lai tos apskatītu, pie ieejas vēlams atstāt ziedojumus 2 NZD (nedaudz vairāk nekā eiro) apmērā, kas gan nav obligāti. Tik perfektas lodes formas bumbas – grūti iztēloties, ka tās radušās pavisam dabiski. Kā krokodilu olas, tās "sadētas" turpat pludmalē. Jūras viļņiem sitoties pret smilšu kāpu un pamazām noārdoties, redzams, ka milzu akmens lodes slēpjas arī zem smiltīm. To lielums svārstās no 50 centimetriem līdz pat 2,2 metriem diametrā.
      Kazahija. Torysh.  Ielejā Mangustānas pussalā - "Bumbu ieleja," Akmens ložu ieleja. Liels lauks nosēts ar prāva izmēra akmens bumbām, kas sniedzas pat 2 cilvēku augstumā.
Kazahu leģenda vēsta, ka akmens lodes ir ienaidnieki, kas vietējo iedzīvotāju lūgšanu rezultātā pārvērsti akmens lodēs. Cita leģenda apaļos akmeņus dēvē par spēkavīra (batira) Jersara dižgabalu lodēm. Kazahu lodēm ir dažādi izmēri un krāsas, pārsvarā tās sastāv no nogulumiežiem, smiltīm un māla. Zinātnieki kazahu lodes uzskata par konkrēcijām, kas veidojušās tad, kad mūsdienu ieleja atradusies zem ūdens. Lodes veidojušās pēc sniega pikas principa, kas nelielā serde apauga ar biezākiem slāņiem. Mūsdienās lodes pakāpeniski erodē un zaudē savas formas. 
      Kostarikā.
      Krievija. Šeit akmens lodes uzietas Sibīrijā, Krasnodaras un Volgogradas apgabalā.
      Meksikā. 1967.gadā Kostarikas lodēm līdzīgas akmens lodes tika atrastas Meksikas sudraba raktuvēs. Meksikas akmens lodes bija daudz lielākas par Kostarikas lodēm.
      Dažās Āfrikas ziemeļu un centrālajās valstīs.
      Rumānijā.
      Ukrainā.
      Vācija.