Aliens

Ogleklis

Viens no ķimiskajiem elementiem, visas dzīvības molekulārais pamats.

Simbols - C.

Izotopi. Ogleklis-14 ir kopš 1950.gadu sākuma organisko vielu datēšanā plaši izmantots oglekļa-12 smagais izotops, kas kosmisko staru ietekmē dabīgi veidojas Zemes atmosfērā un organismu dzīves laikā caur barības ķēdi iekļaujas oglekli saturošajos inertajos audos. Taču tā daudzums pasaules ekosistēmās, tai skaitā okeānā, krasi pieauga laikā no XX gs. 50. līdz 80.gadiem, kad pasaules lielvalstis veica lielu skaitu atombumbu izmēģinājumu sprādzienus, viens no kuru blakusproduktiem, kas nonāca atmosfērā, bija ogleklis-14. Īpaši intensīvs atombumbu izmēģināšanas laiks bija 60.gadu sākums.
Pēc oglekļa izotopu proporcijām var konstatēt, vai tajā laikā un tajā vietā bija savanna vai meži. Atbilstoši augu sastāvam mainās fotosintēzes tips, kas nosaka, kādi oglekļa izotopi uzkrājas: savannas apstākļos dominē 13C, mežos - 12С.

Oglekļa izotopi zobos. Augiem ir raksturīgi 2 fotosintēzes tipi – С3 un С4, kas atšķiras ar oglekļa 12С un 13С izotopu attiecībām. Kokiem un krūmiem raksturīga С3 tipa fotosintēze ar lielāku 12С izotopa uzkrāšanos. Savannas lakstaugos notiek С4 tipa fotosintēze, kurā rezultātā krājās 13С izotops. Šie izotopi krājās dzīvnieku zobos – gan zāļēdāju, gan plēsēju, kuri ēd šos zālēdājus, zobos. Ja ir zināms, kāds ir oglekļa izotopu sastāvs, var secināt par barības sastāvu.

Oglekļa alotropija. Pēc polimorfo jeb alotropo (jo ogleklis ir vienkārša viela) modifikāciju daudzveidības ogleklis ir unikāls. Atkarībā no kristāliskās struktūras šī ķīmiskā elementa varianti var pārstāvēt lielu skaitu pilnīgi dažādu vielu - no dimanta līdz grafītam, ar dažādām elektroniskām un mehāniskām īpašībām. 

Viena no lielākajām teritorijām, kur pašlaik uzkrājas ogleklis, ir Amazones baseina tropumeži - te notiekošo ugunsgrēku dēļ.

Ogleklis citplanētā Vēža zvaigznājā. Pirmie novērojumi, šķiet, norādīja uz oglekļa pārbagātību, kas pat rosināja pieņēmumu, ka eksoplanēta 55Vēzis e sastāv no dimanta. Tomēr jaunākajos novērojumos iegūtie dati ir radījuši zināmu sajukumu un raisījuši daudz jaunu jautājumu.

Raksti.
Eksperiments oglekļa absorbēšanai, mēslojot okeānu ar dzelzs vitriolu, beidzas ar neveiksmi.
Apstiprināta jaunas oglekļa alotropās formas esamība.

Saites.
Ķīmija.
Dimanti.
Radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.