Aliens

Netālu no Stounhendžas atklātas liecības par iepriekš nezināmu, milzīgu stāvakmeņu rindu

Tikai 3,2 km attālumā no slavenā Stounhendžas kromleha, izmantojot modernas neinvazīvas augsnes skenēšanas tehnoloģijas, nesen atklātas lielas, aizvēsturiskas akmeņu rindas paliekas. Milzīgie akmens monolīti, kuri aprakti zem vēlākā Daringtonas sienu "superhendžas" zemes uzbēruma, pirms 4500 gadiem bija daļa no grandioza rituālā kompleksa. 

"Stounhege Hidden Landscapes Project"

"Stounhendžas apslēptās ainavas projekta" (SHLP) komanda, kurā profesora Vincenta Džefnija (Vincent Gaffny) un Volfganga Noibauera (Wolfgang Neubauer) vadībā darbojas pētnieki no Birmingemas universitātes un Vīnes Ludviga Bolcmaņa institūta, izmantojot ģeoradaru, zemē, 3 pēdu dziļumā zem Daringtonas sienu vaļņa atklāja liecības par apmēram 90 lieliem akmens monolītiem. Par šo atklājumu kā arī  citiem projekta jaunatradumiem zinātnieki informēja š.g. 7.septembrī Jorkā notikušā britu zinātnes festivāla laikā.

Daringtonas sienu "superhendža"

Daringtonas sienas ir viens no lielākajiem pasaulē zināmajiem neolīta apļveida zemes konstrukciju (hendžu) pieminekļiem. Tā diametrs sasniedz 500 metrus. Pirms 4500 gadiem būvēto struktūru 1,5 km aplocē apņem 17 metrus plats grāvis un apm. 40 metrus plats ārējais valnis.

Vaļņa apļa iekšienē un arī ārpusē (Vudhendža) atrasti mazāki iežogojumi un koncentriski, kādreiz no koka stabiem veidoti apļi. Neilgu laiku neolītā Daringtonas sienu iekšējā teritorijā atradusies liela apmetne, kurā varēja būt pat līdz 1000 mājām un 4000 iedzīvotājiem. Īsu brīdi, ap 2600.g.pmē. šī apmetne, iespējams, bija lielākā apdzīvotā vieta Ziemeļeiropā.

Daringtonas sienu milzu aplis izveidots dabiskas ieplakas vietā, netālu no Īvonas upes. Rietumos un ziemeļos ieplaku norobežoja dabīga nogāze, kuru cilvēki iezīmēja ainavā, noņemot melnzemes virskārtu, to pastāvinot un atsedzot zem tās apslēpto spožo, balto krīta iegulu atsegumu. Nogāzes dienvidu pusē, kur tā kļūst zemāka un neizteiksmīgāka, uzslieto lielo akmeņu rinda, kopā ar rietumu un ziemeļu puses krauju, veidoja C formas arēnu.

Nesen atklātie milzīgie akmeņi, daļa no kuriem bija līdz pat 4,5 metrus augsti, atšķirībā no Stounhendžas aplī izvietotājiem monolītiem, pirms 4500 gadiem veidoja garu, izliektu stāvakmeņu (menhīru) rindu, kas vēlāk, būvējot hendžu, tika apglabāta zem 40 metrus plata zemes uzbēruma, kura augstums dažās vietās sasniedz pat 3 metrus. Šis masīvais valnis veido Daringtonas sienu apļa ārējo perimetru. Apraktus zem zemes zinātnieki uzgāja 30 veselus akmeņus, par pārējiem liecina vai nu to sašķeltās paliekas vai arī ģeoradara uzrādītās bedres, kurās tie kādreiz atradušies.

Lai arī saglabājušies akmens monolīti vēl arvien nav atrakti, taču jau tagad pētnieki pieļauj, ka tie bijuši saistīti ar vienīgo virs zemes esošo lielo akmeni Daringtonas sienu kompleksā. Par "Dzeguzes akmeni" dēvētais 2 x 1,5 m lielais smilšakmens bloks liek domāt, ka arī pārējie, pagaidam zem zemes virskārtas apslēptie akmeņi ir izgatavoti no tāda paša vietējās izcelsmes materiāla, kāds pamatā tika izmantots arī Stounhendžas celtniecībā. Iespējams pat, ka daļa no Daringtonas sienu rindas zudušajiem akmeņiem tikuši iebūvēti Stounhendžas kromlehā.

Kādiem mērķiem kalpoja Daringtonas sienu "superhendža"?

Līdzšinējie pētījumi Stounhendžas pasaules mantojuma vietas teritorijā zinātniekiem lika domāt, ka pie nozīmīgām akmens būvēm tajā pieder tikai pats Stounhendžas kromlehs un vēl viens, apmēram 10 m diametrā neliels aplis Stounhendžas avēnijas beigās. Taču tagad šie priekšstati ir jāmaina.

"Mēs skatamies uz vienu no lielākajiem Eiropas megalītiskās kultūras pieminekļiem, kas bija apslēpts mūsu acīm gandrīz 4500 gadus," - teica Vincents Džefnijs, runājot par akmeņiem zem Daringtonas sienu vaļņa.

"Šis atklājums būtiski ietekmēs mūsu izpratni par Stounhendžu un ainavu tai apkārt," - Džefnijs turpina. Daringtonas sienas apņemošais hendžs tika uzcelts gadsimtu pēc tam, kad uzbūvēja Stounhendžas smilšakmens monolītu apli, taču jaunatklātā akmeņu rinda varētu būt radīta vienlaikus ar to, vai pat senākā periodā. Šīs jaunās liecības demonstrē ne tikai senāko monumentālās arhitektūras fāzi vienā no lielākajām aizvēsturiskās Eiropas ceremoniālajām vietām, bet arī raisa jaunus svarīgus jautājumus par Stouhendžas celtnieku apdzīvoto ainavu un to, kādā veidā viņi to pārveidoja, ceļot jaunas monumentālas būves III gadu tk.pmē.

Augšējais attēls: Daringtonas sienu megalītiskā pieminekļa I fāze - C formas arēnu veidojošā kaļķa atsegumu krauja un stāvakmeņu rinda. SHLP publicitātes attēls.

Avoti:
livescience.com
archpro.lbg.ac.at
theguardian.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.