Uzietas liecības par lielu Vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā
- Detaļas
- Publicēts 14 Jūnijs 2020
- Autors Laika Ceļotājs
Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Tolēdas provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.
Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.
Lielas nocietinātas apmetnes
Vara laikmetu Ibērijas pussalā raksturo lielas nocietinātas apmetnes un daudz intensīvāka dabas resursu izmantošana, nekā neolītā. Vēl nesen arheologu vidū valdīja uzskats, ka divu kalnu grēdu apņemtais mūsdienu Spānijas centrālais reģions ap Tolēdu, kuram pa vidu tek Tajo upe, kā grūti pieejama vieta, šajā laikā bija sporādiski, īslaicīgi apdzīvots.
Šodien par halkolīta apmetnes eksistenci netieši atgādina megalītiskās Azutanas dolmeņa atliekas. Jaunāko atradumu apjoms un koncentrācija liecina par ilgstošu reģiona apdzīvotību. Zinātnieki, Tībingenes arheologa Martina Barlheima (Martin Barlheim) vadībā, lai noteiktu apmetnes struktūru un izmērus izmantoja aerofotografēšānā iegūtos datus, tos papildinot ar ģeoradaru mērījumiem.
Atradumi Azutanas apmetnē, kā teikts Tībingenes universitātes paziņojumā, liecina, ka tur notikusi intensīva vara ieguve un apstrāde. Līdz šim valdīja priekšstats, ka šādas aktivitātes vara laikmetā bijušas raksturīgas tikai Ibērijas pussalas auglīgās dienvidu piekrastes teritorijās, sacīja Kultūras resursu pētniecības centra studente Felicita Šmite.
Tirdzniecības attīstība
Kaimiņos Azutanai esošajā Aldeanueva de San Bartolome pašvaldībā, iespējams, atrodas vēl viena nocietināta vara laikmeta apmetne - arheologi ir atraduši liecības par vara apstrādi šajā teritorijā. Savukārt Azutanas apkārtnē uzietie senie dzirnakmeņi un zvejas tīklu atsvari vēsta par zemkopību un zvejniecību kā atsevišķām saimniecības nozarēm, kas galu galā sekmēja tirdzniecības attīstību.
Arheologi iecerējuši izpētīt senos tirdzniecības ceļus visā Spānijas teritorijā. Pat šodien Azutana atrodas tuvu galvenajiem tirdzniecības ceļiem upes ielejā, kurus kalnos šķērso, kopš senseniem laikiem iemītas aitu ganu takas.
Zinātnieki, atsaucoties uz citu, studenta H.E.Kariljo veiktu pētījumu, salīdzina Azutanas apmetni ar citu halkolīta vietu, kas atrodas pie Algarves Portugāles piekrastē. Abos reģionos ir līdzīgas kapenes, līdzīgi apbedīšanas ritāli un priekšmeti, rezumē Felicita Šmite.
Augšējais attēls: Tajo upe Azutanā. F.Šmites uzņēmums. Tībingenes universitātes publicitātes foto.
Avots:
uni-tuebingen.de
Pirmo reizi publicēts 17.09.2014.
