Sputņik, kosmiskās misijas
- Detaļas
- Publicēts 21 Marts 2013
- Autors Redaktors
Oficiālais krievu nosaukums - Искусственный спутник Земли.
Pirmā ZMP sērija, kas aizsākās ar pašu pirmo Zemes orbītā 1957.gada 4.oktobrī nogādāto pavadoni Sputņik-1.
Sputņik-1.
Lidojums notika 1957.gada 4.oktobrī. Pirmais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP) bija 83,6 kg smaga alumīnija lode. Faktiski tas bija militārās programmas blakusprodukts, jo PSRS zinātnieku patiesais mērķis bija radīt raķeti, kas spētu dot atomieroču triecienu amerikāņiem. Pavadoņa palaišana ievadīja sacensību starp PSRS un ASV, kas vainagojās ar cilvēka izkāpšanu uz Mēness 1969.gadā.
Pavadonis, kas būtībā bija ap Zemi rotējošs radioraidītājs, apriņķoja ap Zemi, sūtot signālus. Pavadoņa palaišana radīja pasaulē lielu jezgu.
Interesanti, ka Maringas katedrāle (Brazīlija), kas ir visaugstākā katoļu baznīca Dienvidamerikā, celta iedvesmojoties no šā pirmā ZMP.
Šī ZMP palaišana varēja notikt pateicoties tieši Koroļovam, politiski krievi ar to pārsteidza un apsteidza amerikāņus, radīdami milzīgu ažiotāžu visā pasaulē. Lai arī oficiāli ASV valdība neizrādīja nekādu satraukumu - D.Eizenhauers nosūtīja Ņ.Hruščovam apsveikumu sakarā ar panākumiem, - tomēr Baltā nama un Pentagona aizkulisēs valdīja liels nemiers. PSRS bija pārspējusi ASV kosmosa militarizācijas sacensībā un pierādījusi, ka tai ir nesējraķete, kas spēj ne tikai ievadīt orbītā radiosignālus nosūtošu metāla lodi, bet, kā jau "Sputņik-1" palaišanas dienā rakstīja BBC, "nest kodolgalviņu uz tūkstošiem jūdžu tālu mērķi."
Sputņik-2.
Palaists 1957.gada 3.novembrī. Tajā bija pirmā dzīvā radība, kas devās kosmosā – suns Laika. PSRS vadonis Ņikita Hruščvs gribēja, lai šis lidoujms tiktu pieskaņots 7.novembra Revolūcijas 40.gadadienas svētkiem. Tadēļ gatavošanās lidojumam norisa lielā steigā.
Zinātnieku mērķis bija parbaudīt, vai zīdītāja organisms spēj izturēt lidojumu un dzīvs atgriezties uz Zemes. Laika esot izraudzīta lidojumam tikai 9 dienas pirms starta.
Saskaņā ar oficiālo padomju versiju suns ticis iemidzināts nedēļu pēc lidojuma sākuma. Īstenībā suns gāja bojā dažas stundas pēc pacelšanās ķermeņa pārkaršanas un lielā stresa dēļ (it kā arī tādēļ, ka beidzās skābeklis). Bez tam, neviens jau arī negatavojās Laiku atgriezt uz Zemes, jo tā laika kosmiskās tehnoloģijas nemaz tādu iespēju nesniedza.
2008.gadā Maskavā Laikai atklāts piemineklis.
Sputņik-3.
Sputņik-4.
Sputņik-5. Divi suņi Belka un Strelka devās lidojumā 1960.gada augustā ar šo kosmosa kuģi kopā ar bariņu grauzēju - 40 pelēm, 2 žurkām un vairākiem augiem. Ceļojums kopumā ilga vienu dienu; pēc tam dzīvnieki un augi nonāca atpakaļ uz Zemes. Šī bija pirmā reize pēc vairākiem mēģinājumiem, kad dzīvnieki atpakaļ atgriezās dzīvi. Viņas turpināja dzīvot institūtā un nomira dabiskā nāvē. Pāris mēnešu pēc lidojuma Strelkai piedzima 6 kucēni. Vienu no tiem - Pūciņu (Pušinka) PSRS līderis Ņ.Hruščovs uzdāvināja Žaklīnai Kenedijai.
Šī lidojuma panākumi pārliecināja krievu raķešbūves tēvu Sergeju Koroļovu, ka iespējams kosmosā sūtīt arī cilvēku.
Sputņik-6.
1960.gada decembrī kosmosa kuģis Sputņik-6 pārāk strauji atgriezās atmosfērā, tādēļ gāja bojā suņi Pčolka un Muška, kā arī vairāki duči grauzēju.
Saites.
Krievu kosmiskās misijas.
