Aliens

Paskāls, Blēzs (1623.-1662.g.)

Blaise Pascal.
Franču matemātiķis, fiziķis un literatūras klasiķis. 

Radniecība. Tēvs - Etjēns, ierēdnis.
Māte mira dzemdībās, kad Blēzam bija 2 gadi.
Māsa - Žilberte (Gilberte) bija 3 gadus vecāka, kļuva par pirmo brāļa biogrāfu.

Dzīvesgājums. Dzimis 1623.gadā Francijā, Overnjē (Auvergne) provincē. Viņa tēvs Etjēns (Étienne) te nopirka apakšpalātas (nodokļu pārvaldes) prezidenta amatu, kas tolaik bija parasta prakse.
Vēlāk ģimene pārvācās uz Parīzi, kur tēvs bija pastāvīgs matemātiķu un fiziķu pulciņa apmeklētājs, no kura vēlāk tika izveidota Parīzes Zinātņu akadēmija.
Māte dzemdēja māsiņu un mira dzemdībās, kad Blēzam bija tikai 2 gadi.
Blēzs bija brīnumbērns un no intensīvajām mācībām cieta viņa vārgā veselība.
12 gadu vecumā viņš bez skolotāja palīdzības un par lielu brīnumu savam tēvam, kas bija tā laika atzīts matemātiķis, izmācījās ģeometriju līdz Eiklīda 32.teorēmai.
Uzlabojās Paskāla veselību, viņš mācības saīsināja līdz 2 stundām dienā. Ieturēja sabiedriski aktīvu dzīves veidu - apmeklēja teātrus, balles, augstākās sabiedrības salonus. Tomēr tas viss nekavēja 17 gadu veco jaunēkli publicēt savu darbu ģeometrijā, kas izbrīnīja pat Dekartu.
1641.gadā Paskāls izgudroja pirmo skaitīšanas mašīnu - "Paskāla ratu" (roue Pascale vai Pascaline). Tāda ierīce bija nepieciešama viņa tēvam, kas tobrīd ieņēma Normandijas intendanta amatu, un kuram bija jāveic liels nodokļu un nodevu skaitīšanas darbs.
Tālāk vēl sekoja izgudrojumi. Paskāla biogrāfi apgalvo, ka viņš bijis tuvs bezgalīgi maziem, t.i. diferenciāliem un integrāliem rēķiniem.

Zinātniskā darbība. Leģenda vēsta, ka mēģinot uzbūvēt "mūžīgo dzinēju," uzbūvējis ruleti.
1645.gadā pēc 3 gadu darba radījis pirmo skaitļojamo mašīnu - summatoru.
1663.gadā publicējis likums par spiediena vienmērīgu sadalīšanos šķidrumos.
Lika pamatus skaitļu teorijai, varbūtības teorijai, diferenciālrēķiniem, integrālrēķiniem, definēja likumu par spiediena izplatīšanos šķidrumos un gāzēs, izstrādāja hidrauliskās mašīnas darbības principus.

Paskāls - filozofs. Kritiski izturējies pret tā laika Eiropas filozofiju: "Smieties par filozofiju - tas nozīmē patiesi filozofēt." 
Tomēr filozofija viņam interesēja un stipri iespaidoja Monteņa "eksperimentu" aukstais skepticisms.

Paskāls un reliģija. B.Paskāls rakstīja: "Sirds atklāj Dievu, un nepavisam ne saprāts."
Daži no viņa laikabiedriem saskatīja Paskāla pievēršanos reliģijai kā viņa gaišā prātā "apsēstību" un "halucinācijas." Kāds abats esot liecinājis, ka B.Paskāls "iedomājies, ka redz sev kreisā pusē bezdibeni. Viņš pastāvīgi lika kreisajā pusē krēslu, lai pats sevi nomierinātu." Tas esot cēlies no epizodes, kad reiz kariete ar Paskālu gandrīz iekrita bezdibenī un tikai brīnumainā kārtā palika dzīvs.

Daudzkārt viesojies galmā, viegli pārņēmis tā uzvedības normas un manieres.
30 gadu vecumā B.Paskāls atstāja laicīgo dzīvi. Žilbēra: "Viņa prāts un sirds bija tā iekārtoti, ka viņš nespēja citādi." Savā brīvprātīgajā askēzē Paskāls izstrādāja sev virkni noteikumu, kurus izpildīja bez svārstīšanās. Viņš pats sev klāja gultu, gatavoja ēdienu virtuvē, centās apieties bez kalpiem. Ēda maz, tikai iztikšanai. No istabas izvāca visus aizkarus un citu apdari. Pēc kolikas lēkmēm viņam uzmācās bezmiegs, bet viņš sevi piespieda strādāt. 

Vēlējās nomirt starp nabadzīgajiem. Mira 1662.gada 19.augustā venos naktī 39 gadu un 2 mēnešu vecumā.

Paskāls un reliģija. Radās vienkāršs arguments - "Paskāla derības" (Pari de Pascal). Atzīstot Dievu, cilvēks neko nezaudē, bet tā esamības gadījumā gūst nemirstību un svētlaimi.

Darbi.
"Traktāts par skaņu." To uzrakstīja jau 11 gadu vecumā.
"Domas." (Pensées). Kristīgās domas apoloģija. Tajā centies pierādīt ateisma slikto lomu. 

Nospiedums kultūrā.
Paskāls - spiediena mērvienība SI sistēmā. 
Programmēšanas valoda.
Universitāte.
Ikgadēja prēmija.
Krāteris uz Mēness.