Obskura kamera
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 01 Aprīlis 2025 07:19
- Autors Redaktors
1604. un 1611.gados tika publicēti J.Keplera (Vācija) traktāti optikā "Papildinājums Vitēlijam" un "Dioptrika," kuros izklāstīta elementārā ģeometriskā optika - redzes teorija, obskura kameras teorija, sniegta tālskata konstrukcija, formulēts viens no fotometrijas pamatlikumiem.
Organiskā ķīmija
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 04 Jūlijs 2024 11:25
- Autors Redaktors
Hanss Eigens Fišers (1881.-1945.g.). Vācija.
Karls Cīglers (1898.-1973.g.).
Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.
Orions, Oriona zvaigznājs
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 15 Janvāris 2025 23:30
- Autors Redaktors
Nosaukums no leģendāra mednieka sengrieķu mitoloģijā - Oriona.
Vēsture. Šis zvaigznājs pie debesīm parādās 1 stundu pirms Sīriusa. Tādēļ tam bija liela nozīme seno ēģiptiešu mitoloģijā. Ēģiptieši to sauca par Seh vai Sah. Oriona zvaigznāju senie ēģiptieši uzskatīja par svētu, jo tā bija dieva Oz]irisa mājvieta; viņi pat domāja, ka Oriona zvaigznāja smilšu pulkstenim līdzīgā forma atgādina pašu dievu.
Bez tam Orions cenšas pazust rieteņos, kad austreņos parādās Skrpions.
Uzbūve. Alnitaka, Alnilama, Mintaki.
Hipotēzes. R.Bjūvels un A.Džilberts savā grāmatā „Oriona mistērija” izsaka domu, ka šīs trīs zvaigznes labi atbilst triju lielo piramīdu novietojumam Gīzas plato. Taisnību sakot, ja saliek Alnitaka-Lielā piramīda un Alnilama-Hafres piramīda, tad trešā Oriona zvaigzne Minteki tomēr precīzi neatbilst viss. Tikmēr pētnieks Rodnijs Heils parāda, ka precīzāk piramīdām atbilst 3 zvaigznes no Gulbja zvaigznāja.
Kad Robērs Bovāls ievēroja, ka Gīzas triju piramīdu savādais izkārtojums līdzinās Oriona triju zvaigžņu izvietojumam, viņš izvirzīja teoriju, ka Gīza tikusi iecerēta kā Ozīrisa mājvieta zemes virsū, bet Nīla "atspoguļo" Piena Ceļu.
Saites.
Orions.
Zvaigznāji.
Optiskās caurlaidības koeficients
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 19 maijs 2024 07:31
- Autors Redaktors
Tau (grieķu burts).
Cauri videi izgājušās starojuma plūsmas Fī (lielais grieķu burts) attiecība pret starojuma plūsmu Fī0, kas krīt uz vides virsmas: tau = Fī/Fī0.
Caurlaidības koeficienta vērtība ir atkarīga no ķermeņa izmēriem, formas, virsmas stāvokļa, kā arī no starojuma krišanas leņķa, spektrālā sastāva un polarizācijas. Caurlaidības koeficientu lieto arī optiskās sistēmas caurlaidības raksturošanai. Atkarībā no detaļu kvalitātes, veida un skaita optiskās sistēmas caurlaidības koeficients mainās plašās robežās (tau ~ 0,54-0,96). Koeficientu mēra ar fotometrijas metodēm.
Saites.
Optiskā caurlaidība.
