Membrāna, bioloģiskā
- Detaļas
- Publicēts 13 Janvāris 2018
- Autors Redaktors
Membrana - "ādiņa" (latīņu val.).
Molekulāra izmēra robežslānis, kas morfoloģiski un fizioloģiski norobežo gan šūnu, gan tās organoīdus (kodolu, mitohondrijus, lizosomas).
Tā regulē vielu apmaiņu ar apkārtējo vidi, sadala citoplazmu daudzās reakcijas telpās. Membrānas pamatelements ir fosfolipīdu dubultslānis (Danielli-Dosona modelis, 1935.g.). XX gs. 70.gados atzīts Singera-Nikolsona (1972.g.) membrānas mozaīkveida modelis, pēc kura bioloģiskā membrāna sastāv no fosfolipīdu dubultslāņa, uz kura virsmas un iekšienē izvietotas specifiskas olbaltumvielas molekulas (perifēriskās un iekšējās olbaltumvielas). Perifēriskajām olbaltumvielām un arī atsevišķām lipīdu molekulām dažkārt ir piesaistīti ogļhidrāti. Lipīdu dubultslānis veidojas, lipīdu molekulām spontāni orientējoties ar hidrofobiem galiem (nesatur polāras gruas un nevar piesaistīt ūdens molekulas) uz ārpusi.
Bioloģiskā membrāna ir puscaurlaidīga; dažādas molekulas un joni var pārvietoties tai cauri pa noteikta izmēra kanāliem (porām) vai ar specifisku fermentu (substrāta pārnesēju) palīdzību tikai vienā virzienā. Vienā gadījumā pārnesējs pievieno sev substrāta molekulu vienā pusē un pārvietojas kopā ar to cauri membrānai, citā gadījumā pārnesējs darbojas kā rotējošas "virpuļdurvis": pievienojot substrātu membrānas vienā pusē, tā molekulas pagriežas par 180 grādiem un atbrīvo substrātu membrānas otrā pusē. Par šādiem aktīviem pārnesējiem darbojas bioloģiskās membrānas iekšējo olbaltumvielu molekulas.
Membrāna darbojas arī kā matrice, uz kuras noteiktā kārtībā sakārtoti fermenti. Šāda fermentu sistēma darbojas mitohondrijos un hloroplastos un nodrošina elektronu pārnesi t.s. elektronpārneses ķēdēs. Saskaņā ar Mičela ķīmiski osmotiskās pārneses modeli elektronu pārnese fermentu ķēdē ir saistīta ar vienlaicīgu protonu pārnesi caur membrānu. Šūnas membrānas ārpusē ir izvietotas arī dažādas specifiskas olbaltumvielas, kas nodrošina organisma imunoloģisko aizsardzību.
Šūnu membrānu caurlaidību ietekmē kateholamīni (adrenalīns, noradrenalīns), serotonīns, gamma aminosviestskābe.
Membrānas izaugumi ir skropstiņas un vicas.
Saites.
Šūna.
