Aliens

Lidars, LIDAR

LIDAR - Light Identification Detection and Ranging.
Tālas darbības sensoru tehnoloģija, kas ar lāzera staru impulsu mēra attālumu līdz mērķim un analizē atstaroto gaismu, tādejādi atklāšana, identifikācija un attāluma noteikšana notiek ar gaismas palīdzību. 

Lidara darbības princips - signālu izplatīšana un atstaroto impulsu reģistrēšana - ir vienkāršs. Pēc šāda principa darbojās arī citas tālas darbības sensoru tehnoloģijas - radars un sonors.
Sākumā šī metode bija militāra. Lido lidaparāts vai satelīts un skenē zemes virskārtu. Uz zemi tiek raidīts tik daudz impulsu, ka tie tiek cauri arī koku un krūmu lapām. Tādā veidā tiek modelēta  zemes virsma, kas bieži vien klāta ar kokiem. 
Lidara pirmās versijas arheoloģiskai izpētei nebija piemērotas. Piemēram, kādam Hondurasas ezeram 1990.gados ar Lidaru iegūta karte rādīja 14 grādu slīpu virsmu. 
Pavērsiens notika 2009.gada aprīlī, kad pētniekiem radās iespēja izmantot Lidara tehnoloģiju. Taču XXI gadsimtā Lidara precizitāte ir palielinājusies un līdz ar to arī pieaudzis tehnoloģijas pielietojamības diapazons. Ja pirmie Lidara skeneri raidīja 3000 vienas krāsas lāzera impulsu sekundē, tad jaunākie jau raida 900 000 dažādas krāsas impulsu sekundē. Dažādas krāsas lāzera stari atšķirīgi iespiežas vai atstarojās no materiāla. Tādā veidā ar krāsainiem lāzera staru kūļiem var iegūt vairāk informācijas. Jaunākās Lidara tehnoloģijas tiek izmantotas koku un citu meža augu pētīšanā.
Šī inovatīvā tehnoloģija teicami izmantojama citādi grūti pieejamu un apslēptu vietu kartografēšanai. Mūsdienās šī tehnoloģija kļuvusi par lielu palīgu arheologiem. Apgaismojot kādu objektu vai virsmu ar īsiem gaismas impulsiem, aparāts izmēra laiku, kurā signāls atgriežas līdz izstarošanas avotam. Ar lidara aparatūru skanē zemes reljefu no lidmašīnas vai drona, tā līdzēdams sastādīt topogrāfisku karti, kas, iespējams, ļauj zem biezas veģetācijas saskatīt ceļus, uzbērumkalnus, kanālus u.c. materiālus objektus, ko senatnē radījuši cilvēki.

Daļa impulsu pazuda kuplajā koku lapotnē vai atstarojās no koku lapām. Pārējie impulsi atstarojās no zemes vai apslēptām akmens būvēm. LiDAR iekārta aprēķināja, cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai gaismas staru impulss atstarotos atpakaļ. Pēc atstarošanās laika tika aprēķināts gaismas impulsu veiktais attālums. Kopumā no džungļu apgabaliem tika apkopoti vairāk nekā 4 miljardi mērījumu. Datorprogramma pēc LiDAR datiem, kuru apstrādei bija nepieciešamas pāris nedēļas, uzzīmēja detalizētu vietas karti. Lāzera staru impulsi atklāja tempļu un citu būvju, kā arī ceļu un lauku terašu kontūras. Lāzers it kā nolobīja džungļus, lai atklātu līdz tam slēpto Karakolas drupu daļu.

Ar lidara palīdzību arheologi mūsdienās pētījuši jau neskaitāmos objektus, piemēram, maiju senpilsētu Karakolu, kmeru svētnīcu kompleksu Ankoru, arī Latvijā tā atklāti jauni pilskalni un, iespējams, 2013.gadā Hondurasas džungļos tā atklāta leģendārā Baltā pilsēta. Jau XX gadsimta 70.gados NASA ar LiDAR pētīja Zemes mākoņus un atmosfēras gāzes, savukārt citi zinātnieki to pielietojuši alu un krasta līniju izmaiņu mērīšanai. Šī lāzerskenēšanas tehnoloģija lietota arī Marsa, Merkūra un Mēness virsmu kartografēšanā. Nav cita veida, lai iegūtu šāda veida datus, sacīja Portlendas pavalsts universitātes (ASV) ģeologs Endrjū Fontēns (Andrew Fountain), kurš ar LiDAR kartografējis no ledus brīvos tuksnešus Antarktīdā.

Raksti.
Ar lāzeru meklējot senu civilizācijas liecības un pētot citas pasaules.

Saites.
Lāzeri.
Arheoloģija un arheologi.