Aliens

Komētas

Nelieli debesu objekti - ledus un putekļu bumbas, kas atrodas orbītā ap Sauli; dažas no komētām ietriekušās Zemē, lai gan līdz šim neviens no komētu fragmentiem nav ticis atrasts.

Zinātnieki uzskata, ka komētas nav neko mainījušās kopš 4,6 miljardi gadu atpakaļ izveidojās Saules sistēma. Tādēļ to pētīšana varētu atbildēt uz jautājumiem par Visuma rašanos.

Uzbūve. Komētām izšķir kodolu, gāzveida apvalku un asti.

Izpēte. Komētas debesīs savos novērojumos fiksēja jau babiloniešu astronomi, sakdami tās par - ṣallummû. Viņu astronomiskajās ķīļrakstu plāksnītēs fiksēta, piemēram, Haleja komētas atgriešanās.
Dāņu astronoms T.Brāge pierādīja, ka komētas un novas ir debesu ķermeņi.
Pirmais komētu periodisku atgriešanos pierādīja astronoms Edmunds Halejs.
Krievu astronoms F.Bredihins izstrādāja komētu formu mehānisko teoriju, pirmo fizikāli pamatotu komētu astu klasifikāciju, kā arī teoriju par meteoru plūsmu rašanos pēc komētu kodolu sairšanas.

IV gs. komēta. Secināts, ka tāda varētu būt bijusi. Izpostījusi ražu, izraisījusi masu badu un buboņu mēra epidēmiju novārdzināto eiropiešu vidū. Par to liecina senu Īrijas ozolu un Ziemeļamerikas egļu struktūras pētījums.
Salīdzinoši neliela komēta vai tās fragments sacēlis putekļu mākoni un aizsedzis Sauli gandrīz gadu. Augu augšana apstājusies arī Amerikā, bet ķīniešiem saglabājušās liecības par putekļu plīvuru pamalē no 536.–545.gadam.

Bārnarda-Hartviga komēta. Divi astronomi, kuru vārdā komēta nosaukta, vienlaicīgi to pamanīja 1886.gadā. Bija arī vēl kāds trešais astronoms – Čārlzs Tvīdeils. Viņš pamodās kādā 1886.gada rītā ap četriem. Viņš bija sapņojis par komētu, kas slīd debesīs pirms uzlecošās saules. Paraudzījies debesīs caur teleskopu, viņš ieraudzījis komētu, kas starojusi kā ugunīgs rats un griezusies ap savu asi. Tādējādi viņš bija atklājis komētu. Tiklīdz atvērās pasts, viņš nosūtīja telegrammu, kurā ziņoja par atklājumu. Taču jau rīta avīzē izlasīja, ka komēta jau atklāta mazliet agrāk.

      Bielas komēta.
      Haleja komēta. Tā ir vienīgā periodiskā komēta, ko var redzēt ar neapbruņotu aci un var atgriezties otrreiz cilvēka mūžā.
      Heila-Bopa komēta. To varēja redzēt 1997.gadā.

Enki komēta.
1997.gadā notika arheoastronomu, ģeologu, fiziķu, klimatologu, paleobotāniku un citu radniecīgu disciplīnu speciālistu simpozijs. Tie nosprieda, ka agrīna cilvēku civilizācija bija tuvu nākošas komētas-slepkavas pavadīta. Komētu nosauca par Enki (par godu XVIII gs. šveiciešu astronomam). 
Tā pirmo reizi nākusi garām Zemei ap 3100.g.pmē. Tad pār zemi birusi akmens šķembu krusa. Tie aktivizējuši vulkānus, zemestrīces un cunami. Spēji beigušās paleolīta kultūras Ķīnā, Korejā un Japānā. Seno austronēziešu kultūra no Taivānas pārvietojās uz Filipīnām.
Uzskata, ka pēc Enki komētas palikušas pēdas – Henderas krāteris Ziemeļaustrālijā un pelnu slānis ledājos abās Klusā okeāna pusēs. Bez tam vienlaicīgi ar Šasta kalna izvirdumu norisa arī to vulkānu izvirdumi, kas atradās Honsju un Hokaido salās. 

Kogouteka komēta. Pietuvojas Zemei reizi 70–75 000 gados. Pirmo reiz atklāta 1973.gada martā, pietuvojās Zemei 75 miljonu jūdžu attālumā 1974.gada janvārī.

Šūmāhera-Levi komēta. Šī komēta 1994.gada 9.jūlijā sadalījās 21 gabalā un tie viens pēc otra nogāzās uz Jupītera. Daudzas sabrukušās komētas atlūzas eksplodēja vēl Jupitera atmosfērā.

Wild 2 komēta. Tās putekļos zinātnieki atraduši organiskās vielas. 2004.gadā tai pietuvojās NASA zonde Stardust līdz 240 km attālumam.

67P/Čurjumova-Gerasimenko komēta. Ap 4 km diametrā. 2014.gada 12.novembrī kosmiskā kuģa Rosetta sūtītais robots Philae nosēdās un nostiprinājās uz komētas virsmas. Ar saviem 10 zinātniskajiem instrumentiem tas pētīs komētu.

Raksti.
Vai Tunguskas meteorīts bijusi daļa no Zemes augšējos slāņos sadalījušās komētas?

Saites.
Saules sistēma.
Meteori un meteorīti.