Indijas kosmosa izpēte
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Indiešu konstruktori, kuri uz institūtu katru dienu brauca ar indiešu vilcienu, radīja nesējraķeti, kura izveda orbītā uzreiz 273 pavadoņus.
Indijas Kosmosa izpētes aģentūra. Indian Space Reserching Organisation (ISRO). Šī struktūra Indijā atbild par kosmosa izpēti.
Lidojums uz Mēnesi. 2008.gada 22.oktobrī, trešdienas agrā rītā no Indijas kosmodroma – Šriharikotas salas Bengālijas līcī, pacēlās raķete., kas ved līdz Mēness orbītai pirmo Indijas zondi Chandrayaan-1. Palaišana tika translēta Indijas TV, tomēr misija nebija veiksmīga.
Plānots, ka 1,5 t smagais pavadonis 2 gadus riņķos ap Mēnesi uz sastādīs tā trīsdimensiju karti.
Indiešu zonde nodrošinās Mēness iežu izpēti, kas palīdzēs noskaidrot Zemes pavadoņa rašanās gaitu, Mēness redzamās un neredzamās puses ģeoloģiskās atšķirības, ķīmisko elementu sadalījumu tā garozā, kā arī pilnveidot tā topoloģiskās kartes. Tāpat tiks pētīts uz Zemes reti sastopamais hēlija-3 izotops, ko uzskata par nākotnē noderīgu kodolenerģijas avotu.
41 miljonu latu vērtā misija ir nozīmīgs solis, lai kosmosa apgūšanā Indija panāktu savus Āzijas reģiona konkurentus Japānu un Ķīnu, no kurām pēdējā veikusi jau trīs pilotētus lidojumus kosmosā.
16.novembra vakarā zonde "Aditya" atdalījās no nesējraķetes 100 km attālumā no Mēness un nosēdās uz tā dienvidpola rajonā. Nosūtīja pirmos foto uzņēmumus.
Pēc pēdējām ziņām ar Mēness zondi pazuduši sakari 29.08.2009., pagaidām tos atjaunot nav izdevies.
2019.gada sākumā Indija kļuva par 4.valsti (aiz ASV, Krievijas un Ķīnas), kas izmēģināja pretsatelītu ieročus (ASAT). 27.martā tā paziņoja, ka sekmīgi vekts izmēģinājums "Misija Šakti" zemā orbītā 300 km augstumā. Indieši ar raķeti notriekuši satelītu.
Otrais Mēness iekarošanas mēģinājums. Misija Chandrayaan-2. Tā bija indiešu kosmiskā misija, kas paredzēja orbitālā aparāta, nosēšanās moduļa un robota (rovera) nogādi uz Mēnesi. Veiksmes gadījumā Indijai vajadzētu kļūt par 4.valsti, kas nosēdinājusi kosmosa kuģi uz Mēness virsmas.
2019.gada 22.jūlijā simtiem miljonu indiešu TV tiešraidē noraudzījās kā no kosmodroma Šriharikotas salā palaida nesējraķeti, kas nogādāja izplatījumā kosmisko zondi, nolaižamo aparātu un pašgājēju robotu. Nolaižamais aparāts un robots mēģināja nolaisties uz Mēness dienvidpola, kas līdz šim ir mazāk pētītā pavadoņa daļa. 150 miljonu dolāru vērtajai misijai vajadzēja sākties jau 15.jūlijā, bet to atlika stundu pirms starta.
Nosēšanās modulis "Vikram" bija daļa no programmas "Čandrajāna-2," tomēr indieši zaudēja ar to sakarus, kad 7.septembrī aparāts atdalījās no orbitālā aparāta tuvojās Mēness virsmai. Indijas Kosmosa izpētes aģentūra paziņoja par tā zaudēšanu.
NASA uzgāja aparāta avārijas vietu pēc nedēļas ar kameras Lunar Reconnaissance Orbiter palīdzību - tā atrodas apmēram 600 km no Mēness dienvidpola. Kameras uzņēmumā labi redzamas trieciena pēdas uz pavadoņa virsmas un aparāta atlūzas ap to.
Patlaban indiešu orbitālā staciju funkcionē labi.
Trešais Mēness iekarošanas mēģinājums. 2023.gada 14.jūnijā ISRO palaida automātisko starpplanētu staciju Chandrayaan-3, kas pētīs Mēnesi. Kuģi iznesa kosmosā raķešnesis Launch Vehicle Mark-III no Satišdavānas kosmodroma Šriharikotas salā. Stacija plāno nosēsties uz Mēness pēc 45 dienām.
Raksti.
Vai atklāta ārpuszemes dzīvība?
Saites.
Indijas Kosmosa izpētes aģentūra.
Indija.
