Aliens

Hāss, Konrāds (1509.-1576.g.)

Austriešu kara inženieris, pirmais eiropiešu raķešbūvētājs.

Viņa tautība, iespējams, ir austrietis vai tomēr vietējais transilvānietis.

Hermanštates arsenāla kādreizējais vadītājs un kara inženieris Konrāds Hāss izgudrojis raķeti 1529.gadā.
Tā bija trijpakāpju raķete konstruēta visos tehniskajos sīkumos, darbināma ar cieto kurināmo. 1555.gadā tā tika palaista gaisā Hermanštatē, mūsdienu Sibiu Rumānijas Septiņkalnē. Tā pacēlās gaisā kā paredzēts. Ir saglabājušās autora Hāsa piezīmes (Sibiu manuskripts), kuras viņš sarakstījis kopā ar vēl diviem autoriem laikā no 1550.–1570.gadam.
Šais piezīmēs ietverts precīzs ziņojums par trijpakāpju raķetes startu 1555.gadā, kā arī par lidojošo šķēpu, kas lidojis lielā attālumā. Rakstīts arī par kaut kādu mājiņu raķetes priekšā – varbūt analogs mūsdienu kosmosa kapsulai.
Piezīmēs atrodamas arīdzan izmantotās raķetes skices un uzmetumi. Hāss konstruējis gan divpakāpju, gan trijpakāpju raķešu modeļus ar dažādu diametru. Abu raķešu piedziņā izmantota gan cietā degviela, gan etilacetāta, amonjaka, etiķskābes un citu vielu maisījums. Precīzi aprakstīts, ka etilacetātu var iegūt no etiķa un alkohola, turpretim ožamo spirtu – no urīna. Viņam izdevās atrast arī veiksmīgu stūrēšanas un raķetes stabilizācijas tehnisko risinājumu – deltveida spārnus.

Tiek uzskatīts, ka tieši viņš ir pirmais raķešu dzinēja izgudrotājs. iespējams, ka viņa darbs nav bijis tīri teorētisks, jo ir ziņas par to, ka Sibiu pilsētā 1550.gadā noticis kas tāds, kas, iespējams, ir bijis kosmiskās raķetes starts. Tomēr īsti dokumentāla informācija par to nav saglabājusies. Līdz Sibiu manuskripta uziešanai tika uzskatīts, ka pirmo trijpakāpju raķeti radījis poļu artilērists Kazimirs Semenovičs, kas 1650.gadā publicēja grāmatu Artis Magnae Artilleriae Pars Prima, kurā arī bija aprakstīta raķešu būvniecība. Interesanti, ka raķeštehnikas attēli stipri atgādināja Sibiu manuskripta zīmējumus. Tādejādi - vai nu K.Semenovičs bijis plaģiāts, vai arī tie abi divi iedvesmojušies no kopēja senāka avota.

Dzinējs. Abos dokumentos aprakstīta cilindriskas formas vilces kamera, kas aizpildīta ar pulvera degvielu un konisku atveri pakāpeniskai degšanas platības palielināšanai - tieši tāda tā tiek izmantota mūsdienu raķeštehnikā.
Tai pat laikā gan Hāsam, gan Semenovičam aprakstos pilnīgi trūkst kādi nebūt raķetes lidojuma stabilizācijas līdzekļi, kas vedina domāt, ka viss aprakstītais tomēr ir tikai koncepcija, bet nevis prakstiska instrukcija raķešu būvētājiem.
Iespējams, ka Hāss arī praktiski zinājis, kā būvēt raķetes, tomēr, bet patiesībā bijis miermīlīgs un to darīt nav gribējis. Uz tādām domām vedina viņa rakstītais: "Mans padoms - vairāk miera, nevis kara, šautenes paturiet zem jumta, lodes nešauj, slapjš pulveris nedeg, tādejādi kņazs ir ietaupījis naudu, ieroču meistars - savu dzīvi; tas ir padoms, ko dod jums Konrāds Hāss."

Atradumi.
Sibiu manuskripts. To uzrakstījis K.Hāss. Dokumentu nejauši uzgāja 1961.gadā Bukarestes universitātes profesors Doru Toderičs Rumānijas pilsētas Sibiu arhīvā. Dokuments ir vācu valodā un uzrakstīts XVI gs. Tā 450 lappaspusēs detalizēti ar aprēķiniem un rasējumiem aprakstīta raķešbūve. Precīzāk - kā uzbūvēt trīspakāpju un pat pilotējamu kosmisko raķeti. Minēts arī, ka tādai raķetei nepieciešama šķidra degviela.
Manuskripts šodien tiek glabāts Sibiu pilsētas muzejā.

Saites.
Raķetes un raķešbūve.