Fosfora minerālmēsli
- Detaļas
- Publicēts 08 Oktobris 2025
- Autors Redaktors
Mēslošanas līdzeklis, kurā galvenais augu barības elements fosfors (P) visbiežāk ir fosforskābes sāļu veidā.
Ir pieņemts P daudzumu mēslošanas līdzeklī aprēķinot atbilstoša fosforskābes anhidrīda P2O5 daudzuma veidā - zsaka procentos no mēslošanas līdzekļa masas. P veicina citu barības elementu izmantošanu, kā arī palielina augu izturību pret sausumu un veldrēšanos, sekmē augu nobriešanu. Dabiskos fosfora minerālmēslus, piemēram, fosforītmiltus, iegūst, samaļot dabiskās rūdas - apatītus un fosforītus. Rūpnieciskos fosfora minerālmēslus ražo ķīmiskajā rūpniecībā (superfosfātu u.c.) vai iegūst ka rūpniecības blakusproduktu - kaulu miltus, fosforģipsi. Visvairāk pasaulē ražo superfosfātu, galvenokārt granulēto, kura fizikālās īpašības nodrošina efektīvu iedarbību. Dubultsuperfosfāta efektivitāte ir līdzīga parastā superfosfāta efektivitātei. Bet augsnēs ar vāju sēra nodrošinājumu, kā arī lauksaimniecības kultūrām ar paaugstinātu sēra izlietojumu (tauriņziežiem, kāpostu dzimtas augiem) dubultsuperfosfātu vēlams lietot kopā ar minerālmēsliem, kas satur sēru.
Rūpnieciski ražo arī amofosu un diamofosu, nelielā daudzumā superfosfātu, kas satur mikroelementus (boru, molibdēnu) un amoniju. Perspektīvi ir augstas koncentrācijas (50-80% P2O5) mēslošanas līdzekļi - amonija, kalcija un kālija polifosfāti, kālija metafosfāts. Arvien plašāk sāk izmantot šķidro amonija plifosfātu.
Ūdenī šķīstošos fosfora minerālmēslus - superfosfātu, amofosu lieto visām lauksaimniecības kultūrām visās augsnēs, ūdenī slikti šķīstošie - precipitāts, termosfosfāts, tomassārņi, fosfātsārņi, bezfluora fosfāti un apatīti, magnija fosfāti un ūdenī nešķīstošie fosfora minerālmēsli - fosforītmilti, kaulu milti piemēroti augsnēm ar skābu reakciju.
Fosforītmiltu lietošanu apgrūtina to sliktās fizikālās īpašības, it sevišķi putekļošanās. Latvijā tos nelietoja.
Pēc agronomiskās efektivitātes fosfora minerālmēsli ierindojami tūlīt pēc slāpekļa mēsliem. Latvijā optimālās fosfora minerālmēslu devas (P2O5 kg/ha) graudaugiem ir 60-80, rušināmaugiem 60-120, dārzeņiem un augļu dārziem 70-130, zālājiem 40-60. Visu veidu fosfora minerālēslus izmanto galvenokārt pamatmēslojuma, izsējot tos iepriekšējā rudenī vai pavasarī pirms kultūraugu sējas. papildmēslojumā sevišķi piemērots ir amofoss, diamofoss un superfosfāts. Granulēto superfosfātu nelielās devās (līdz 20 kg/ha P2O5) var sēt reizē ar labības, cukurbiešu u.c. sēklām rindās. Efektīva ir lokālā iestrāde pamatmēslojumā un vienreizējā iestrāde vairākiem gadiem (krājumā).
Fosfora minerālmēslos fosfors augsnē saistās, tas ar ūdei neaizskalojas.
Galvenie fosfora minerālmēsli (P2O5 daudzums %).
Superfosfāts parastais Ca(H2PO4)2 . H2O + 2CaSO4 18,7 - 20,0
Superfosfāts, granulētais Ca(H2PO4)2 . H2O + 2CaSO4 ne mazāk kā 19,5
Dubultsuperfosf'ts Ca(H2PO4) . H2O 42-49
Precipitāts CaHPO4 . 2H2O 27-35
Termofosfāts Na2O . 3CaO . P2O5 + SiO2 20-30
Bezfluora fosfāts Ca3(PO4)2 + 4CaO . P2O5 . CaSiO3 34-36
Tomassārņi 4CaO . P2O5 + CaO . P2O5 . CaSiO3 ne mazāk kā 14
Fosfātsārņi 4CaO . P2O5 . CaSiO3 8-12
Fosforītmilti 19-30
Kaulu milti 24-30
