Aliens

Floristika

Botānikas nozare, kas inventarizē augu, galvenokārt augstāko augu, sistēmisko sastāvu (floru) kādā noteiktā teritorijā.

Līdztekus sistēmiskai grupu izplatības noskaidrošanai floristika izvērtē arī to kvantitatīvās attiecības; tas dod iespēju salīdzinoši novērtēt dažādu teritoriju floras, spriest par to līdzību vai atšķirībām, izpētīt to veidošanos, sekot pārmaiņām. 

Floristika cieši saistīta ar augu sistemātiku un fitoģeogrāfiju. Ikvienas teritorijas floristiskā sastāva izpēte ir priekšnoteikums pareizai augu reursu izmantošanai, atjaunošanai un augu aizsardzībai. 

Floristiskie pētījumi sākās līdz ar ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Krievijā aprakstoši floristikas darbi sākti XVIII gs., piemēram, izdota J.Gmelina "Flora Sibirica" (1.-4., 1747.-1759.g.).Pirmās ziņas par latvijas floru atrodamas J.Fišera darbā par Vidzemes dabu (1778.g., 1791.g.). XIX gs. veiktie floristiskie pētījumi atspoguļoti Rīgas Dabas pētniecības biedrības publikāciju rakstos, arī A.Bunges, J.Fleišera, J.Klinges, E.Lēmaņa pārskatos par reģionālām florām. Visi šie darbi veltīti galvenokārt paparžaugu, kailsēkļu un segsēkļu pētījumiem. Tas veicināja brioloģijas, lihenoloģijas un mikoloģijas attīstību. 
Latvijā XX gs. sākumā plašus floristikas pētījumus veica K.Kupfers un P.Lakševics. 20.-30.gados sāka attīstīties algoloģija - H.Skuja. Turpinājās ziedaugu floras pētīšana, sevišķa uzmanība tika pievērsta atsevišķām augu grupām, piemēram, graudzāļu dzimtai, vītolu (K.Starcs), rasaskrēsliņu (A.Zāmelis) un rožu ģintij (P.Galenieks), kā arī augstāko ūdensaugu (E.Ozoliņa) un adventīvo augu florai (V.Mīlenbahs).

Floristiskā rajonēšana. Zemes virsmas sadalīšana pēc floru sistēmu sastāva kopības, floru rašanās un attīstības vēstures. Rajonēšana galveno uzmanību pievērš dažādu sistēmas vienību, arī endēmisku vienību izcelsmei un ģeogrāfiskai izplatībai.  Floristiskā rajonēšana zināmā mērā ir nosacīta un vienkāršo reālās floristiskās attiecības. To veic pēc hierarhijas principa - nodala savstrpēji pakļautas dažāda ranga vienības (fitohorionus).
Augstākā vienība ir floras valsts (dažiem autoriem - floristiskais apgabals), nākošās vienības - floristiskais apgabals, floristiskā province, floristiskais iecirknis. Reizēm nodala arī apakšvienības, piemēram, apakšapgabalu, apakšprovinci. 
Floristiskās rajonēšanas datu apstrādei lieto arī statistikas metodes. Rajonēšanu viens no pirmajiem veicis dāņu botāniķis J.Skovs 1823.gadā.

Saites.
Botānika un botāniķi.