Elektronu lampa
- Detaļas
- Publicēts 15 maijs 2023
- Autors Redaktors
Elektronierīce, kurā strāvu nosaka brīvo elektronu plūsma vakuumā, šo plūsmu stūrē ar īpašu elektrodu potenciāliem.
Elektronu lampas sastāv no stikla, metāla vai cita materiāla balona, no kura izsūknēts gaiss (atlikušā gaisa siediens nepārsniedz 10-5-10-6 Pa); balona iekšpusē novietoti elektrodi, kas rada un veido vajadzīgā stipruma un formas darbstrāvu. Elektrodus (katodu, anodu, tīkliņus) nostiprina īpašā turētājā (elektronu lampas pamatā); visbiežāk to veido no stikla, caur kuru no elektrodiem izvadīti metļa izvadi.
Elektriskais lauks elektriskās lampas starpelektrodu telpā ir visai nehomogēns, tāpēc elektroni pārvietojas pa sarežģītām trajektorijām un to ātrums proporcionļs potenciālu starpībai starp elektrodiem, kas starp anodu un katodu parasti ir 100-250 V; elektronu ātrums sasniedz vairākus tūkstošus km/st., un attālumu no katoda līdz anodam elektroni veic dažu simtu ps laikā. Tas dod iespēju elektrinu lampas izmantot, ja darbfrekvence ie pat lielāka par 100 MHz.
Elektronu lampas klasificē pēc to lietošanas veida - ģeneratorlampas, uztvērējpastiprinātājlampas, taisngrieža, frekvencpārveidošanas u.c.; pēc elektrodu skaita - diodes, triodes, tetrodes, pentodes, heksodes, heptods, oktodes; pēc konstrukcijas - elektronu lampas ar stikla vai metāla balonu, metālkeramikas elektronu lamas jeb nuvistori, elektron u lampas ar katodtīkliņu, sekundārās emisijas elektronlampas, stieņlampas kombinētās elektronu lampas; pēc darbfrekvences - zemfrekvences, augstfrekvences, superaugsto frekvenču elektronu lampas.
Elektronu lampu veidi.
Diode. Vienkāršākā no elektronu lampām.
Triode. Diode ar tajā ievietotu tīkliņu.
Tetrode. Diode ar tajā ievietotiem diviem tīkliņiem.
Elektronu lampas izmanto galvenokārt zemfrekvences un augstfrekvences svārstību, kā arī jaudas pastiprināšanai dažādās elektroniskās iekārtās.
Vēsture. Pirmo elektronu lampu (diodi) radīja Dž.A.Flemings 1904.gadā Anglijā, triodi - L. de Forests 1906.gadā ASV.
Krievijā pirmās elektronu lampas tika izgatavotas 1915.gadā M.Bronča-Brujeviča vadībā - 1919.gadā viņš izveidoja pasaulē pirmās lieljaudas ģeneratorlampas, kuru anods dzesējams ar ūdeni.
Uztvērējpastiprinātājlampas, frekvenčpārveidošanas elektronu lampas XX gs. 70.gados tika praktiski aizstātas ar pusvadītāju ierīcēm. Plaši izmanto lieljaudas (vairāk kā 1 kW) ģeneratorlampas, ko lieto dažādos raidītājos.
