Ciolkovskis, Konstantīns (1857.-1935.g.)
- Detaļas
- Publicēts 21 Marts 2013
- Autors Redaktors
Poliski - Konstanty Ciołkowski, krieviski - Константин Эдуардович Циолковский.
Poļu izcelsmes krievpadomju zinātnieks, izgudrotājs un raķešbūves speciālists, kosmonautikas pamatlicējs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1857.gada 17.septembrī.
Bērnībā zaudējis dzirdi.
1878.gadā kā eksterns nolicis skolotāja eksāmenu.
No 1879.gada strādāja par skolotāju Borovskā un no 1892.gada līdz pat mūža beigām - Kalugā.
No 1885.gada nodarbojās ar aerostata teoriju; izstrādāja vienlaidmetāla dirižabļa projektu, kas tika publicēts 1892.gadā.
1891.-1894.gados publicēja darbus par lidošanu ar spārnu palīdzību.
1897.gadā K.Ciolkovskis uzbūvēja Krievijā pirmo aerodinamiskās caurules prototipu.
1898.gadā izvirzīja domu par iespēju izveidot autopilotu.
1896.gadā sāka sistemātiski nodarboties ar reaktīvo dzinēju kustības teoriju, izstrādāja vairākas starpplanētu raķešu shēmas.
1903.gadā (ar turpinājumu 1912.gadā) publicēja darbu "Pasaules telpu pētīšana ar reaktīvām ierīcēm," kurā viņš pirmais pasaulē izstrādāja raķešu lidojuma un šķidrā kurināmā raķešdzinēja teoriju pamatus; pamatoja raķešu izmantojamību starpplanētu ceļojumiem.
1926.-1929.gados izstrādāja daudzpakāpju raķešu teoriju, darbā "Kosmiskie raķešu vilcieni" pirmais atrisināja uzdevumu par raķetes kustību neviendabīgā gravitācijas laukā un novērtēja atmosfēras pretestību raķetes lidojumam; ierosināja ZMP un orbitālo staciju izveidošanu, kā arī ieteica vairākas idejas, kas tika izmantotas raķešbūvē.
K.Ciolkovskis pētīja šķidros raķešu kurināmos, izstrādāja arī teoriju par reaktīvās lidmašīnas lidojumu stratosfērā, izveidoja turboreaktīvā aviācijas dzinēja shēmu.
Konstantīns Cialkoviskis savās dienasgrāmatās, kuras tika izdotas 1959.gadā, atzina, ka viņš ir horvātu mūka R.Boškoviča skolnieks un sekotājs, ka serbu mūks ir pirmatklājējs kosmonautikas jomā.
Ciolkovskis un elektriskais raķešdzinējs. 1903.gadā K.Ciolkovskis pierādīja, ka ar raķešu palīdzību ir iespējams sasniegt kosmiskos ātrumus un veikt starpplanētu ceļojumus. To praktiski pierādīja pirmo krievpadomju ZMP un kosmisko raķešu palaišana XX gs. 50.-60.gados.
K.Ciolkovskis pirmais izvirzīja ideju par elektriskā raķešdzinēja darbības principu, to eksperimentāli apstiprināja R.Godārds 1916.-1917.gados. V.Gluško 1929.-1933.gados izveidoja pirmo eksperimentālo elektrisko raķešdzinēju.
Ciolkovskis - fantasts. Sacerēja arī zinātniski fantastiskus rakstus, mēģināja pamatot utopiskus projektus par cilvēku sabiedrības organizēšanu uz principiāli jauniem pamatiem, par cilvēka bioķīmisko īpatnību radikālu pārveidošanu.
K.Ciolkovska zinātnisko darbu izlases 2.sējumu - "Reaktīvā kustība" (1934.g.) rediģēja F.Canders. K.Ciolkovska idejas un teorijas ir mūsdienu kosmonautikas sasniegumu pamatā, viņa vārdā nosaukti krāteris uz Mēness un Valsts kosmonautikas vēstures muzejs Kalugā (Krievija).
Citāti.
"Planēta ir prāta šūpulis, bet nevar taču mūžam dzīvot šūpulī." /Kopoti raksti, 2.sēj., 127.lpp., PSRS ZA izd., 1954.g./
"Cilvēce nepaliks mūžīgi uz Zemes, bet, dzīdamās pēc gaismas un telpas, sākumā nedroši pacelsies ārpus atmosfēras robežām, bet pēc tam iekaros visu Saules apkārtējo telpu." /Kopoti raksti, 2.sēj., 3.lpp., PSRS ZA izd., 1954.g./
"Cilvēka pilnīgais pēctecis atradīs par vajadzīgu apdzīvot brīvās telpas ap svešām saulēm." /"Visuma bagātības," Kalugā, 1926.g./
Darbi.
"Kosmiskā filozofija." Raksts 1935.gada 8.maijā.
Saites.
Raķetes un raķešbūve.