Aliens

Baikonūras kosmodroms

XX gs. 50.gados dibināts krievu kosmodroms tagadējās Kazahijas teritorijā - pirmais kosmodroms pasaulē, ar to saistītas gandrīz visas krievu kosmosa pētniecības programmas, to veiksmes un neveiksmes. 

Nosaukums. Krievu val. - Космодром Байконур.
Oficiālais nosaukums - PSRS Aizsardzības ministrijas 5.zinātniskais izmēģinājuma poligons (krieviski - 5-й научно-испытательный полигон Министерства обороны СССР).
Kazahu nosaukums - Turatamas poligons (полигон Тюратам). Iesākumā tā arī nosauca par Turatamas poligonu, bet visai drīzi tam piedēvēja nosaukumu "Baikonūra," lai gan apdzīvotā vieta ar tādu nosaukumu atrodas tālu - kādus 500 km prom!

Atrašanās vieta. Kazahijā, Kizilordas apgabalā pie Baikonūras pilsētiņas ar 36 000 iedzīvotāju. 

Vēsture. Jau 1953.gadā no šejienes nogādāja kosmosā pirmo MZP.
Lēmumu par kosmodroma celtniecību pieņēma 1955.gada 12.februārī. Faktiski tas dibināts tā paša gada jūnijā Kazahijā pie Turatamas (Тюратам) dzelzceļa stacijas, uz austreņiem no Arāla jūras. 
Sākumā kosmodroms bija paredzēts starpkontinentālo ballistisko raķešu R-7 (krieviski - Р-7) izmēģinājumiem un kaujas dežūrām.
Nogādāja no šejienes arī kosmosā pirmo dzīvnieku.

Neveiksmīga krievu Marsa misija. 1960.gada 10.oktobrī krievi pirmo reizi mēģināja palaist automātisko starpplanētu staciju "1M-1" Marsa virzienā, taču nesējraķete "Zibens 8K78" (krieviski - "Молния 8К78") uzsprāga starta laukumā. Jau 1960.gada 14.oktobrī vēlreiz tika mēģināts palaist šo staciju, šoreiz ar nosaukumu "1M-2," atkal Marsa virzienā. Un atkal uzsprāga tāda paša tipa nesējraķete. Abas šīs misijas bija plānotas Marsa virsmas sasniegšanai. Skaidrs, ka krievu "Marsa programma" pēc šīm neveiksmēm tika atlikta uz ilgu laiku.

Lielākā avārija Baikonūrā. 1960.gada 24.oktobrī Baikonūras poligonā notika vislielākā avārija visā kosmosa apgūšanas vēsturē - sprāga raķete R-16 (krieviski - P-16), kurā gāja bojā 78 cilvēki.
Pēcpadomju laika publikācijās raksta, ka katastrofa kļuva iespējama dēļ rupjas drošības tehnikas normu ignorēšanas, sagatavojot raķeti startam. Kā jau padomjlaikā bija visai ierasts, kārtējo raķetes palaišanu vajadzēja pieskaņot "sarkanajiem" datumiem, šoreiz tā bija "Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas" (Oktobra apvērsuma) gadadiena. Raķetes starta sagatavošana notika stingrā PSKP CK un valsts augstāko amatpersonu uzraudzībā - uz poligonu ne reizi vien zvanīja Hruščovs un Brežņevs. Termiņi steidzināja un darbi kūsāja divās maiņās gan dienā gan naktī.  
Bija speciālisti, kas vērsa uzmanību uz tehniskajām nepilnībām, bet vairums izteicās par darbu turpināšanu. Arī maršals Ņeģeļins rādīja citiem piemēru, teikdams: "Ko gan es teikšu Ņikitam?... Raķeti piestrādāt vajag uz starta līnijas, valsts mūs gaida!"
Tā nu arī darbus turpināja, neskatoties ne uz ko. Maršals demonstrēja bezbailības piemēru sēžot un novērojot startu uz krēsla pie nulles atzīmes - t.i. 17 m attālumā no raķetes pakājes. Viņam blakus atradās vairums augsto amatpersonu, kas arī sprādzienā starta brīdī gandrīz visi gāja bojā. Palaimējās galvenajam ОКБ-586 galvenajam konstruktoram M.Jangelim (М.К.Янгель), kas pirms starta bija nolēmis uzpīpēt un, lai nerādītu sliktu piemēru padotajiem, nogāja uz smēķētavu, tādejādi palikdams dzīvs. Līdzi viņam uz smēķētavu bija nogājuši vēl daži priekšnieki, arī tie izdzīvoja.
Pirmā īpašās komisijas sēde pēc katastrofas notika montāžas un izmēģinājumu korpusā tiklīdz kā ieradās mašīnas no aerodroma. Komisijas loceklis Leonīds Brežņevs izdzīvojušo Р-16 izmēģinātāju klātbūtnē paziņoja: "Nevienu nesodīsim."
Bojā uzreiz bija gājuši 74 cilvēki uzreiz, vēl četri no stipriem apdegumiem un saindēšanos ar heptila tvaikiem slimnīcā. Bojāgājušo skaitā bija arī krieviem leģendārais artilērijas maršals Mitrofāns Ņeģeļins (Митрофан Иванович Неделин). Pēc citiem datiem gāja bojā no 92-126 cilvēkiem. Degšanas temperatūra bija tik liela, ka no maršala Ņeģeļina palika tikai vāji samanāms tumšs traips uz asfalta blakus raķetei - vēl tika uzieti stipri apkususi PSRS Varoņa zelta zvaigzne, viens viņa uzplecis un rokaspulkstenis.
Kā parādīja tālākā izmeklēšana, tiešie avārijas vaininieki bija atbildīgie par drošības tehniku un vadības sistēmas izstrādātāji - paši visi bija gājuši bojā. Nosprieda, ka atlikušos sodīt būtu nehumāni. ir nostāsts, ka, iepazinies ar komisijas izmeklēšanas rezultātiem, Brežņevs atmetis ar roku un sacījis: "...jūs paši sevi esat sodījuši."
Tehniski sprādziena iemesls bija tas, ka 30 minūtes pirms ieplānotā starta notika raķetes R-16 otrās pakāpes dzinēja nesankcionēta palaišana. Tika bojātas pirmās pakāpes degvieklas tvertnes un sprādzienveidīga raķešu degvielas komponentu aizdegšanās. Šī lielā katastrofa notika dažas dienas pēc divām nelielām oktobrī notikušajām avārijām. Padomju Savienībā oficiāli tika paziņots tikai par Ņeģeļina bojāeju, pie tam it kā aviokatastrofā. PSRS jau viss bija slepens, taču noklusēt par raķešu spēku virspavēlnieka bojāeju nebija iespējams pat padomju laikos. Uzskata, ka maršals varētu paglābties no bojāejas, ja izmantotu īpašu aizsargceltni, bet nesēdētu pie raķetes vienkārši uz krēsla. Bēres notika Maskavas Sarkanajā laukumā 1960.gada 27.oktobrī, urna ar maršala pelniem (kuru nemaz nevarēja būt!) tika apglabāta nekropolē pie Kremļa sienas blakus I.Kurčatova urnai.
Neskatoties uz ieturēto slepenību, informācija parādījās Rietumu presē, gan novēloti - tikai 1960.gada 8.decembrī Itālijas ziņu aģentūra Continentale paziņoja, ka Ņeģeļins un vēl 100 cilvēki gājuši bojā raķetes sprādzienā. 1965.gada 16.oktobrī britu avīze The Guardian paziņoja, ka atmaskotais spiegs Oļegs Peņkovskis (Олег Пеньковский) apstiprinājis ziņu par so katastrofu. Sīkākas notikušā detaļas pavēstīja disidents Žoress Medveģjevs (Жоресc Медведев) 1976.gadā britu žurnālam New Scientist. Krievu presē pirmais par to uzrakstīja žurnāls "Огонек" tikai 1989.gadā.
1999.gada 24.decembrī (burtiski dažas dienas pirms atkāpšanās no amata) Krievijas prezidents B.Jeļcins maršalam piešķīra Vīrišķības ordeni (krieviski - ордено Мужества). Mums nav zināms, kādēļ B.Jeļcinam bija svarīgi tieši tagad apbalvot pirms 39 gadiem kritušos. Šai katastrofā bojā gājušo zinātnieku un tehniķu vārdos nosauktas ielas Baikonūrā. Maršala Ņeģeļina vārdā nosauktas ielas Voroņežā, Mirnijā (Pļiseckas kosmodromā), Maskavā, Ļipeckā, Doņeckā, Odesā, Odincovā, Ščolkovā u.c. pilsētās bijušās PSRS teritorijā.
Ik gadus 24.oktobrī Baikonūrā Gagarina prospektā pie bojā gājušo raķešnieku brāļu kapa notiek sēru mītiņi un vainagu nolikšana. Pie pieminekļa bijušajā raķetes P-16 starta vietā (laukums Nr.41) Dņepropetrovskā (Ukraina) КБ "Южное" teritorijā arī notiek sēru pasākumi, jo liels skaits raķešnieku bijuši no Ukrainas. Raķešniekus piemin 24.oktobrī arī Dņepropetrovskas Zaporožjes kapos (Запорожском кладбище).

1961.gada 2.februārī neveiksmīgās P-16 raķetes starts tomēr notika ar otras palaišanas iekārtas palīdzību. Arī tas nebija pilnībā veiksmīgs, jo raķetes galvas daļa Kamčatkas vietā nokrita Krasnojarskas novadā. Raķete sāka lidot normāli tikai no 1962.gada augusta. 1962.gada 20.oktobrī ar valdības rīkojumu starp kontinentālās ballistiskās raķetes P-16 (ar kodu 8K64) tika iekļautas krievu bruņojumā. 1965.gadā bija izvietotas jau 186 šo raķešu palaišanas iekārtas,kā nekā notika bruņošanās sacensība ar amerikāņiem.

1961.gada 12.aprīlī no šejienes startēja kuģis Vostok, kas nogādāja kosmosā pirmo cilvēku - Juriju Gagarinu.
1963.gada 24.oktobrī atkal uzsprāga starpkontinentālā ballistiskā raķete - šoreiz R-9A (krieviski - Р-9А), gāja bojā 8 cilvēki. No tā laika 24.oktobri Baikonūrā uzskata par "melno dienu," tajā nolemts neveikt raķešu palaišanas. Šai dienā krieviem pieņemts pieminēt tos visus, kas gājuši bojā kosmosa apguvē.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija kosmodromu nomā no Kazahijas, gadā par to maksājot 115 miljonus dolāru, bet vēl 50 miljonus dolāru novēl kosmodroma uzturēšanai.
2013.gada 2.jūlijā nogāzās krievu nesējraķete Proton-M. Tai bija izplatījumā jānogādā 3 sakaru pavadoņi, kas bija paredzēti Krievijas globālās navigācijas sistēmai Glonass. 17 sekundes pēc pacelšanās tā sāka krist. Avāriju varēja redzēt tiešraidē krievu TV kanālā Rossija 24.
Patlaban notiek kosmodroma Vostočnij celtniecība (plānots pabeigt 2018.g.) Krievijas teritorijā Sibīrijā, pēc kura atklāšanas Krievija, visticamā, pametīs Baikonūras kosmodromu. 
2016.gada 16.maijā 08:47 no kosmodroma palaida krievu nesējraķeti "Proton," kas uzreiz pēc starta kopā ar meksikāņu MexSat-1 pavadoni nogāzās. 
2016.gada 17.jūlijā palaista nesējraķete Sojuz-U ar kravas kuģi Progress MS-03, kas dodas uz SKS. Kosmosa kuģī bija vairāk kā 2,4 t degvielas, skābekļa, pārtikas un zinātniskā aprīkojuma.
Neskatoties uz krievu maksātajām naudām, nekādi līdzekļu ieguldījumi nav novērojumai tuvējā Baikonūrā.
2021.gada 8.decembrī no Baikonūras pacēlās nesējraķete "Sojuz" ar komandieri Aleksandru Misurkimu un diviem kosmosa tūristiem - japāņiem Jusaku Maedzavu un Jodzo Hirano uz borta. Tūristi devās uz SKS. Maksa - 88 miljoni dolāru. Maedzavas lidojums iezīmē Krievijas pievēršanos kosmiskajam tūrismam.

Ar kosmodromu saistīti arī daudzkārtēji NLO novērojumi.

Saites.
Kosmodromi.
Baikonūras kosmodroma NLO.
Krievu kosmiskās misijas.
Kazahija.