Afāras australopitēki
- Detaļas
- Publicēts 22 Decembris 2020
- Autors Redaktors
Australophitecus afarensis.
Afāras reģionā Etiopijā atrastie australopitēki - Lūsija, Selīna u.c., viena no senākajām sugām Australopithecus ģintī.
Atrašana. 1974.gadā Donalds Džonsons (Donald Johanson) uzgāja pirmā Afāras australopitēka atliekas - tā saucamās Lūsijas skeletu. Tas bija ļoti svarīgs atradums, jo bija saglabājušies 40% skeleta kaulu, pēc kā varēja izveidot ļoti pilnu rekonstrukciju. Tika pierādīts, ka australopitēki staigājuši uz divām kājām.
Vēlāk vulkāniskos pelnos Lētolā Tanzānijā tika atrasti 3,6 milj. gadu veci pēdu nospiedumi, kas apstiprināja vertikālo staigāšanu.
Vēlāk tika atrasti vēl vairāki citi šīs sugas pārstāvju skeleti, tai skaitā 2000.gada atradums - 3 gadīgas "Lūsijas meitas" Selīnas - skeletu. Tikai 2006.gadā pabeidza skeleta attīrīšanu no smiltīm un parādīja sabiedrībai. Tās bija bērna skeleta daļas - 3 gadus veca australopiteku meitene. Tika konstatēts, ka šie australopitēki pa zemes virsu varēja staigāt kā cilvēki, bet saglabāja arī spēju kāpelēt pa kokiem kā pērtiķi.
Pašlaik ir atrasti vairāk nekā 300 Afāras australopitēku indivīdi.
Vecums. Senāko atradumu vecums ir 4,2 milj. gadu.
Apraksts. Jau XX gs. beigās, pamatojoties uz Lūsijas un vairāku citu indivīdu fosīlijām bija pierādīts, ka šīs būtnes staigāja uz divām kājām, turot ķermeni vertikāli. Australopitekiem bija labi attīstīts ķermenis, bet galva saglabāja daudz arhaisku pazīmju, it kā galvaskauss attīstībā nespēja panākt ķermeni.
Ilgos pētījumos nu ir ticis apstiprināts Afāras australopiteku bipedālisms, tātad tās, iespējams, bijušas senākās divkājainās būtnes uz Zemes.
Raksti.
Jauns pētījums pierāda: Afāras australopitekiem bija mūsdienu cilvēkiem līdzīga pēdas velve.
