Aliens

Atmiņa

Atmiņas attīstība ietekmē smadzeņu attīstību.

Atmiņas veidošanās mehānismi. Molekulārajā un šūnu līmenī mūsdienās kopumā tie ir saprotami. Zīdītājiem nozīmīga loma apmācībā un ilgtermiņa atmiņu veidošanā ir procesam, kurā dendrīti nepārtraukti izaudzē jaunus mazus izaugumus - dendrītu dzelonīšus (no angļu - "dendritic spine"). Dzelonīši veido savienojumus (sinapses) ar citiem neironiem un kalpo signālu uztverei. Līdztekus jaunu spinu izaudzēšanai pastāvīgi norit veco izzušana (tas acīmredzami izraisa pilnīgi un daļēju iepriekšējās apmācības rezultātu aizmiršanu). Tādā veidā neirons var gan "pieslēgties," gan "atvienoties" no saviem kaimiņiem, kā arī pastiprināt vai pavājināt savienojuma intensitāti (tas ir, pieškirt lielāku vai mazāku "svaru" impulsiem, ko saņem no tiem).

Putnu atmiņa. Kalifornijas sīļi veido krājumus un atceras, kur atrodas šie krājumi, laiku pa laikam tos pārbauda, vai pārtika nav pazudusi vai sabojājusies. Tātad putni spēj atcerēties par saviem krājumiem.

Primātu atmiņa. Primāti no pārējiem dzīvniekiem atšķiras ar savu sabiedrisko intelektu un socialitāti. Tāpēc ļoti svarīgs elements ir atmiņa. Nepieciešams atcerēties visus savējos un atšķirt tos no svešajiem. Atmiņas attīstība ietekmē smadzeņu attīstību. Tomēr primātu smadzeņu spējas nav pat tuvu cilvēka spējām. Viņiem nav tādas atmiņas, kas varētu palīdzēt loģiski novērtēt iepriekšējo darbību rezultātus, jo primātu „darba atmiņā" var būt tikai 2-3 koncepcijas, bet cilvēkam – līdz 7.

Raksti.
Zinātnieki: traumatiskas atmiņas iespējams izdzēst.
Pārsteidzošā atmiņa - cilvēki spēj atpazīt pirms 10 gadiem redzētus attēlus.
Kā dzīvnieki uztver pagātni un tagadni?
Atmiņu veidošanos tagad var ieraudzīt mikroskopā.