Aliens

Zilā Nīla

Viena no ūdensstraumēm, kas kopā ar Balto Nīlu veido Nīlas upi.

Zilās Nīlas izteka. Lai gan upe it kā iztek no Tana ezera, tomēr tiek uzskatīts, ka Zilās Nīlas sākums ir Mazā Nīla (Mazā Abbay). Tomēr objektīvi Tana ezers dod lielāko ūdens daļu Nīlai: tās ir 6/7 daļas ūdens kopējai Nīlai. Salīdzinājumam jāsaka, ka daudz garākā Baltā Nīla ganrīz pusi sava ūdens zaudē Dienvidsudānas purvos.

Sengrieķu ģeogrāfs Strabons zināja, ka Zilā Nīla iztek no šī ezera un sauca to par Pseboe. II gs. ēģiptiešu ģeogrāfs izteica tādu pašu viedokli, bet ezeru nosauca par Coloe. Atēnu dramaturgs Eshils arī V gs.pmē. rakstīja par „bālu vara ezeru ... Etiopijas pērli.”
Pirmais eiropietis, kas to uzgāja, bija portugāļu mūks Pedro Paiša ap 1618.g un portugāļu mūks Žeronīmo Lobo 1630.gadā, kurš arī to aprakstīja grāmatā „The Itinerario of Jeronimo Lobo.” Pēc tam tur nonāca skotu dēkainis Džeimss Brjūss 1770.gada 4.oktobrī.
XVII gs. tika atklāta Zilās Nīlas izteka. 
Abas divas iztekas atrodas kalna nogāzē, izskatās kā zaļojoša pļaviņa ar diviem atklātiem ūdens avotiņiem centrā.  
XIX gs. 1.pusē Zilās Nīlas baseinu pētīja vairāki ceļotāji - francūzis F.Kaijo un krievs J.Kovaļevskis. 

Zilās Nīlas ūdenskritums. Tis Isat. Atrodas 45 min. braucienā no pilsētas. Ūdenskrituma augstums ir 45 m, platums – 400 m. Vislabāk aplūkojams laikā no oktobra līdz decembrim, pēc lietus sezonas. Virs viņa vienmēr bija varavīksne. Tagad tas ieraugāms vairs tikai uz kartiņām. Vairākus gadus apakaļ tur uzcelta hidroelektrostacija, kas paņem ap 70% ūdens. Taču ūdenskritums kaut kāds jau ir. Pēc 6 vakarā stacija beidz strādāt un ūdenskritums kļūst par dažiem metriem platāks.
Portugāļu tilts. Pāri Nīlai uzcēluši portugāļi XVII gs.
Džeimss Brjūss. Pirmais eiropietis, kas te viesojies 1770.gadā. 
Tis Isat ciems.  

Saites:
Abesīnija.